Osis piekrita, ka pēdējie notikumi ap koalīcijas veidošanas procesu bija ļoti problemātiski. Šī politiskā nestabilitāte ir jāvērtē gan ilgtermiņā, gan īstermiņā. "Īstermiņā ļoti negatīvu iespaidu var atstāt nenoteiktība, kas valda, un nestabilitāte, jo pašlaik pasaulē ir iespējama vēl viena recesija. Tas ir līdzvērtīgi tam, ja vētras laikā uz kuģa ir sašķēlusies komanda – vieni saka, ka jābrauc pa labi, otri – pa kreisi, trešie – jāizmet enkurs, bet ceturtie mudina kāpt glābšanas laivās. Beigās nekas labs tur nevar sanākt. Tādēļ tagad valdošā nestabilitāte ir vērtējama kā nopietns drauds," pastāstīja ekonomists un atzina, ka cerēt uz to, ka, iestājoties recesijai, viss risināsies pats no sevis, būtu ļoti naivi. "Tas ir liels izaicinājums arī ļoti pieredzējušai un profesionālai valdībai," piebilda Osis.
Pēc viņa minētā, politiskās situācijas ietekme uz ārvalstu investoriem ir ļoti komplicēts jautājums. "Ārvalstu investīcijām Latvijā ir gan labi, gan slikti piemēri. Ir uzņēmumi, kas visiem būtu liekami par piemēru, bet ir arī gadījumi, pārsvarā attiecībā uz mazākiem uzņēmumiem, kur ārvalstu investori rīkojās ļoti krāpnieciski un Latvijas uzņēmumus vienkārši nogremdēja. Tās ārvalstu investīcijas, kuras redzēja šeit perspektīvu, pārsvarā jau ir ienākušas. Tādēļ diezin vai mēs tuvākajos gados šeit varam rēķināties ar kādām lielām investīcijām, jo mums nav tādu projektu. Es te nerunāju par tām jocīgajām investīcijām, kas ir saistītas ar uzturēšanās atļaujām Latvijā un Eiropas Savienībā. Tas manā uztverē nav diezko nopietni. Savukārt tie investori, kuri te ir iekārtojušies, arī uzreiz prom neskries. Vienkārši būs sava veida pauzes ieturēšana un novērošana," prognozēja Osis.
Ekonomists sacīja, ka valsts tēls no koalīcijas veidošanas procesa nav ieguvējs. "Kas attiecas uz valsts tēlu, tad labāku antireklāmu par to, kas tikko notika politikā, protams, ir grūti izdomāt. Politiskā situācija Latvijā ir ļoti sadrumstalota, un tas arī ir viens no iemesliem tagadējām problēmām. Lai arī abas puses no tā cītīgi mēģina izlaipot, ir etniskais moments. Taču arī šīs abas grupas savstarpēji ir ļoti sašķeltas," norādīja Osis.
"Ja mēs uz Latvijas politisko situāciju paskatāmies globālāk, tā sāka pasliktināties jau ap 2000.gadu. Līdz 2005.gadam tas varbūt nebija tik uzskatāmi manāms, bet pēdējos no tā saucamajiem treknajiem gadiem un it īpaši tagad situācija pasliktinās arvien straujākā tempā. Katras nākamās vēlēšanas rada arvien lielāku neapmierinātību. Latvijā gan bija tikai viena nemieru epizode un, iespējams, nekas tāds arī neatkārtosies. Bet te nu man gribas teikt – varbūt labāk būtu bijis, ja cilvēki padauzītu logus, bet nebrauktu prom," klāstīja Osis.
Pēc ekonomista teiktā, politiskajā vidē arvien vairāk nonāk cilvēki, kuriem tur nevajadzētu atrasties. "To ir ļoti grūti pamatot, un būtu vajadzīgi pētījumi, kādēļ tas tā notiek, bet politiskās vides kapacitāte turpina kristies, un šajā vidē arvien vairāk nonāk cilvēki, kuriem tur nevajadzētu nonākt. Profesionālais līmenis un kvalitāte krītas arvien vairāk. Latvijā nav talantīgu cilvēku trūkuma, un to mēs varam redzēt gan sportā, gan mākslā, gan citur. Vairāk gan tas attiecas uz jomām, kur ir nepieciešama inovatīva pieeja un radošuma gars. Līdz ar to par radošo potenciālu latviešu tautā nebūtu pamata šaubīties. Savukārt pilnīgi pretējs piemērs ir tas, ko mēs redzam publiskajā sektorā, it īpaši valsts pārvaldē. Tur arvien vairāk un vairāk parādās profesionālo spēju trūkums un pat diletantisms. Jomās, kur Latvijas sabiedrība ir spēcīga, pat paaudžu paaudzēs ir izstrādājušās tradīcijas un skola, ar to nedomājot mācību iestādi, bet gan prasmju un zināšanu kopumu. Savukārt politiskā sfēra un valsts pārvalde ir ļoti stagnējoša. Tur nav šo tradīciju un skolas," pavēstīja Osis.
Viņš atzina, Latvijas politika un politiķi ir viegli iespaidojami. "Mēs, vēlētāji, esam politiķu darba devēji, un ievēlēt jau mēs protam, bet mēs neprotam radīt apstākļus, lai tur nonāktu profesionāļi. Latviešu dabā blakus ļoti labām īpašībām ir arī kašķīgums un nenovīdība. Mēs gribam par lētu naudu dabūt kaut ko vērtīgu. Ja mēs kā vēlētāji gribam labus profesionāļus, pret viņiem kā profesionāļiem arī ir jāizturas. Situācija, kas ir saistīta gan ar atalgojumu, gan darba apstākļiem, ir tāda, ka politiskie un valsts pārvaldes līderi ir, ja ne nopērkami, tad ļoti viegli iespaidojami. Turklāt nav jau runa par to, ka pērk politiķus, – pērk un uztur partijas, citas vairāk, citas mazāk. Ir jārada apstākļi, lai viņus tik vienkārši tomēr nevarētu nopirkt," informēja ekonomists.
"Ja pienācīgi tiktu atrisināti darba samaksas jautājumi, tad, ja ne nākamajās, tad jau aiznākamajās vēlēšanās parādītos pavisam cita līmeņa cilvēki, kas pretendētu uz ievēlēšanu. Tā būtu kā diena pret nakti. Pieredze un zināšanas tomēr nāk ar laiku, un arī politikā cilvēkiem augstākajā līmenī nevajadzētu nonākt pirms 40 gadu sasniegšanas. To apliecina pasaules pieredze," minēja Osis.
Viņaprāt, faktiski jebkura koalīcija tagadējos apstākļos ir nestabila un neprognozējama. "Ar valdības izveidošanu jau nekas nav beidzies. Ja ir šī nestabilitāte, iekšējās cīņas turpināsies. Veco oligarhu vietā parādīsies jauni oligarhi, un, manuprāt, jau ir pietiekami daudz pazīmju, kas liecina, ka viņi jau ir parādījušies, ietekme ir jūtama, tikai pierādīt neko nevar. Tāpat kā pelēkā uzņēmējdarbība, ir arī pelēkā politika, kas ir izveidojusies ļoti stabila. Tādēļ, lai kāda arī nebūtu koalīcija, šī pelēkās zonas ietekme būs jūtama. Tādēļ, kamēr situācija Latvijā nemainīsies radikāli, mēs arī dzīvosim nestabilitātes apstākļos," norādīja Osis.