Imunizācijas valsts padomes (IVP) priekšsēdētāja Dace Zavadska apakškomisijas sēdē skaidroja, ka pašlaik zinātniskā līmenī nav definēts antivielu daudzums, ko uzskatītu par pietiekamu cilvēka aizsardzībai pret saslimšanu ar Covid-19. Viņa aicināja ņemt vērā, ka dažādos vecumos ir atšķirīgs antivielu līmenis.
Tāpat situāciju ietekmē tas, ka ir dažādi vīrusa varianti, piemēram, tiem cilvēkiem, kuri bija pārslimojuši sākotnējos Covid-19 variantus, imunitāte pret Covid-19 delta variantu bija par 50% mazāka, norādīja Zavadska.
IVP vadītāja skaidroja, ka nav iespējams droši piešķirt Covid-19 sertifikātu pēc antivielu daudzuma, jo nevar pateikt, cik dienas cilvēks būs pasargāts un vai viņš neinficēs citus un nebūs bīstams sabiedrībai.
Atbildot uz komisijas priekšsēdētāja Vitālija Orlova (S) jautājumu, kāpēc dažās Eiropas valstīs īsiem termiņiem tiekot izmantots antivielu rādītājs, Zavadska atzīmēja, ka ne vienmēr patiesībai atbilst tas, ko kāds saka par regulējumu kādā citā valstī.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Nacionālās references laboratorijas (NRL) vadītājs Sergejs Ņikišins pastāstīja, ka Eiropas Savienības līmenī nav noteikta kārtība, ka Covid-19 sertifikātu piešķiršanai varētu izmantot antivielu līmeni. Komentējot komisijas sēdē izskanējušo, ka Bulgārijā uz īsu periodu izmanto antivielu rādītāju, Ņikišins vērsa uzmanību, ka šajā valstī vakcinācijas aptvere ir ļoti zema, tāpēc tas varētu būt politiski pamatots lēmums.
Ņikišins atzīmēja, ka atšķirībā no Covid-19 delta varianta, kam bija divas mutācijas vīrusa pīķa proteīnā, Covid-19 jaunajam omikrona paveidam ir vairāk nekā desmit mutācijas pīķa proteīnā. Nav līdz galam zināms, cik liels saistībā ar Covid-19 jauno variantu būs atkārtotās saslimšanas risks, skaidroja Ņikišins.
Viņš norādīja, ka dažādas testēšanas sistēmas nosaka antivielas pret dažādiem vīrusa proteīniem. Laboratorijas vadītājs kā piemēru minēja, ka var pateikt, ka antivielu rādītājs 1000 ir daudz, bet nevar pateikt, ka tas pasargā no atkārtotas saslimšanas, jo vienam cilvēkam aizsardzībai pietiek ar 1000, cits cilvēks saslimst arī pie rādītāja 2000. Ņikišins arī piebilda, ka atbilstoši klasiskajai virusoloģijai nepieciešams trīs reizes saskarties ar vīrusa daļiņām, lai būtu iespēja iegūtu nepieciešamo imunitāti.
Arī epidemiologs, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis norādīja, ka pēc antivielu līmeņa nevar pateikt, kad cilvēks ir inficējies, tāpēc pēc tā nevar attiecināt tādus noteikumus, kādi tiek piemēroti attiecībā uz izslimojušajiem.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece komisijas sēdē norādīja uz gadījumiem, kad ģimenē pārējie cilvēki ir izslimojuši, bet vienam, lai gan ir Covid-19 simptomi, tomēr Covid-19 tests ir bijis negatīvs.
Aizsilniece pieļāva, ka šādā gadījumā varētu izmantot antivielu rādītāju kā papildus apstiprinošu faktu, ka cilvēks būtu izslimojis Covid-19. LĀB prezidente norādīja, ka viņas praksē ir divi šādi gadījumi.
Zavadska uz to atbildēja, ka pašlaik esam apstākļos, kad jāievēro noteikumi, kas kalpo par labu sabiedrības vairākumam. Pandēmijā apstākļos nevar pieņemt lēmumu par sertifikāta piešķiršanu, pamatojoties uz viegliem simptomiem un antivielām, atzīmēja IVP vadītāja.
Sanāksmes noslēgumā Orlovs norādīja, ka šodien apakškomisijas sēdē nebija paredzēts pieņemt kādu lēmumu, bet sagaidāms, ka attiecīgu iedzīvotāju iniciatīvu par antivielu rādītāju izmantošanu vēl skatīs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.