Kustība aizsākās pēc tam, kad vairāki uzņēmumi, tostarp Lāči, Latvijas Piens, Kaija un citi, apvienoja spēkus, lai veicinātu vietējā ražojuma noietu tirgū. Kustības pārstāvji konstatēja, ka gan tirgū, gan dažādos valsts un pašvaldības iestāžu iepirkumos importa produkti prevalē pār vietējo ražojumu, tādēļ nolemts rīkoties, lai situāciju mainītu, norāda Jākobsons. Šobrīd kustībā iesaistījušies jau vairāk nekā 19 uzņēmumi.
Arī Rēzeknes Gaļas kombināts lepojas, ka bijis viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas kampaņā iesaistījās. Uzņēmuma pārstāve Aija Kņazeva portālam Diena.lv pastāstīja, ka uzņēmuma mērķis bijis pievērst uzmanību tam, cik svarīgi ir atbalstīt tieši vietējos ražojumus. Tam, kā norāda Kņazeva, ir saikne arī ar Latvijas iedzīvotāju labklājību, darba vietu nodrošināšanu. "Jo vairāk pērk Latvijas preces, jo vairāk naudas paliek Latvijā, nevis aizplūst uz ārzemēm."
Ko līdzīgu min arī Latvijas zemnieku kooperatīviem piederošā uzņēmuma Latvijas Piens pārstāve Iveta Tomsone, sakot, ka pērkot vietējo produkciju, iedzīvotāji darīs labu paši sev. Viņa uzsver, ka Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir gana liela lojalitāte Latvijas produktiem, taču nepieciešams panākt, ka arī pašvaldības un valsts iestādes savos iepirkumos izvēlētos Latvijā ražotu preci.
"Mūsu īpašnieki ir 600 zemnieki, tas nozīmē, ka jo vairāk vietējo cilvēku pirks vietējo produkciju, jo vairāk naudas paliks Latvijā. Mūsu pašu cilvēkiem arī paliks vairāk," pauž Tomsone.
Tiesa, gan par kampaņas ideju, gan tās izpildījumu vairākkārt izskanējusi kritika un dažādi pārmetumi. Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols portālam Diena.lv atzina, ka kampaņa viņam šķitusi pārāk sarežģīta un grūti uztverama: "Žargonā runājot - samudrīta." Viņš uzskata, ka kampaņas veidotājiem būtu jāapzinās vidējā patērētāja spēju iedziļināties, kā arī komunikācija un ziņojums jāveido tiešāk un vienkāršāk.
"Manuprāt, vairāk jādomā par auditoriju, kāds saturs. Ja vēlas uzrunāt politiķus, kas lemj par finansēm, tad jāstrādā citādāk, ja ar patērētājiem, tad atkal citādāk," sacīja Ozols.
Kritiku neslēpa arī blogeris Kristaps Skutelis, kurš savā blogā atzina, ka šādām kampaņām ir jābūt, taču pieejai ir jābūt pretējai. "Nevis jāspēlē uz jūtām par to, cik viss ir slikti un kā visi mēģina nabaga mazo Latviju okupēt, bet gan jāstāsta un jārāda par lieliskajiem Latvijā radītajiem produktiem un pakalpojumiem," pauda Skutelis.
Blogeris kritiskus vārdus veltīja arī kustības vēlmei atbalstīt vietējos ražotājus – lai gan no svešām zemēm importētie produkti ar savām zemajām cenām rada problēmas un likvidē Latvijas uzņēmumus, rakstīja Skutelis, tomēr tā darbojas tirgus. "Latvija ir sasodīti maza valstiņa un te (bez valsts atbalsta) nav iespējams saražot produktus tādās cenās, lai spētu konkurēt ar lietuviešu vai poļu masveida produkcijas cenām," tā blogeris.
Tiesa gan reklāmas speciāliste un augstskolas Turība pasniedzēja Iveta Upīte portālam Diena.lv skaidroja, ka šie jautājumi citiviet pasaulē tiek risināti līdzīgā veidā, katra valstij cenšoties pasargāt savus ražotājus. Viņa stāsta, ka agrāk Eiropas valstis aizsargājušas vietējo tirgu, importa precēm uzliekot lielus nodokļus, ieviešot importa kvotas, taču tagad tā rīkoties aizliedz likums. Tādēļ katra valsts savu ekonomiku aizstāv, izmantojot citus ceļus – arī realizējot šādas ekonomiskā patriotisma kampaņas. "Katra valsts ir ieinteresēta aizstāvēt savus vietējos ražotājus. Un tas ir normāli, ka valstis šādi rīkojas."
Arī Tomsone uzsver, ka šādas pieejas tiek izmantotas arī citviet. "Nevienu reizi vien ir dzirdēti gadījumi, kad mūsu uzņēmumiem ir grūti ieiet ārzemju tirgos. Visos iepirkumos vairāk vai mazāk tomēr vinnē vietējie uzņēmumi. Šī kustība ir tas gājiens, kas nav nekas jauns, kas atklāti vai slēpti darbojas jebkurā valstī," pauž Latvijas Piena pārstāve.
Šobrīd kustībā iesaistījušies dažādi Latvijas pārtikas un dzērienu ražošanas nozares uzņēmumi - Lāči, Karavela, Zemitāni, Mūsmāju dārzeņi, Latvijas piens, Rēzeknes gaļas kombināts, Zilā lagūna, Vecsiljāņi, Tērvete, Užavas alus, Vinnis, Valmiermuižas alus, Livonia, Bauskas alus, Jelgavas dzirnavas, Brālis, Piebalgas alus, kā arī AS Rīgas vagonu rūpnīca.