Latvijā pašlaik ir iespēja sodīt ārstus, ja tiek pieņemtas pateicības aploksnē, taču tas nekādus īpašus rezultātus nav devis un neko nedos arī pacientu sodīšana, uzskata Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce Rēvele. Sodīšanu viņa sauc par kārtējo formalitāti: "Pateiksim, ka mums ir paredzēti sodi, bet neviens tāpat sodīts netiks un visi turpinās dzīvot kā līdz šim".
Arī bijusī Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) vadītāja Baiba Rozentāle norāda, ka grūti spriest, vai 2009. gadā pieņemtie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz ārstu sodīšanu par aplokšņu saņemšanu, ir uzlabojuši situāciju: "Vai ir iespēja tam izsekot līdzi? Droši vien ļoti grūti to izdarīt, tāpēc būtu grūti atbildēt arī uz jautājumu, vai pacientu sodīšana kaut ko veicinās?".
Veids, kā mazināt aplokšņu došanu ārstam, ir sabiedrības informēšana - maksimāli bieži, regulāri un pamatoti cilvēkiem stāstot, cik izmaksā veselības aprūpe, cik saņem mediķi un kur paliek cilvēku oficiāli samaksātā nauda, uzskata L.Šulce Rēvele. "Problēma ir izpratnē un es domāju, ka būtu daudz lielāks efekts, ja cilvēki beidzot sāktu saprast, par ko viņi maksā un kāpēc." Līdzīgās domās ir arī B. Rozentāle, kura uzsver – ja pacients zina, kas viņam pienākas un ko valsts apmaksā, tad jebkādas koruptīvas darbības automātiski atkrīt.
Tāpat pastāv arī oficiāli veidi, kā papildus pateikties ārstam par paveikto darbu, uzsver L.Šulce Rēvele. Ja pacientam ir tāda vēlme un līdzekļi, tad iespējams ziedot ārstniecības iestādei vai arī caur slimnīcas administrāciju ārstam izmaksāt prēmiju. "Ir dažādi oficiāli veidi, kā motivēt ārstus, uzlabot ārstniecības iestāžu infrastruktūru ar ziedojumiem. Kāpēc to nedarīt? Es uzskatu, ka tas ir ļoti vēlams, taču tam jābūt oficiāli," sacīja L.Šulce Rēvele.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas reanimatologs Pēteris Kļava uzskata, ka pie atbildības noteikti ir saucams ārsts, ja tas no pacienta mēģina izspiest naudu, taču šādu situāciju nav iespējams salīdzināt, piemēram, ar konfekšu dāvināšanu. "Ja dzemdību namā piedzimst bērns un visi ir priecīgi, un par to atnes šampanieti un dāvanu karti māsiņai, es nezinu, vai tā ir kriminālatbildība," sacīja P. Kļava.
Skeptisks ir arī ārsts Pēteris Apinis, kurš Dienai sacīja, ka tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) Saeimas Juridiskajā komisijā iesniegtie priekšlikumi Krimināllikuma grozījumiem neesot nekas cits kā darbības imitācija. "Ja Gaidis Bērziņš ir tieslietu sistēmā visu sakārtojis [..], tad Gaidim Berziņam vairs nekā cita nav ko darīt un viņš ar pilnu krūti metīsies novērst tādas nelikumības kā pacienta vēlmi nest ārstam ziedus, torti un konjaku," ironizēja P. Apinis.
P.Apinis norāda, ka pelēkās naudas plūsma Latvijas medicīnā ir daudzkārt mazāka nekā Lietuvā un Polijā, nesalīdzināmi mazāka nekā Baltkrievijā un Krievijā. "Pat Somijā un Igaunijā ārstiem tiekot nestas bagātīgākas dāvanas," sacīja P. Apinis.
Diena jau vēstījusi, ka G. Bērziņš Saeimas Juridiskajā komisijā uz otro lasījumu iesniedzis priekšlikumu Krimināllikuma grozījumiem, no kura izriet - ja pacients dos ārstam prettiesisku labumu, viņu varēs saukt pie kriminālatbildības. Tāda prakse ir vairākās valstīs, turklāt to paredz Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas rekomendācijas, norāda priekšlikuma iniciators Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Veselības aprūpes pakalpojums ir pārāk nozīmīgs, lai varētu saglabāties miglainā un neskaidrā gaisotne, ko veicina neskaidrie spēles noteikumi, izriet no KNAB speciālistu teiktā. Tādēļ tikai pilnīga prettiesisku maksājumu izskaušana un godīgas pacientu un medicīnas personāla attiecības varētu veicināt atklātību, skaidru procedūru un vienlīdzību veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanā. Turklāt svarīgi ir tas, ka paredzēts - ja cilvēks, kurš devis aploksni ārstam, par došanu un pieņemšanu labprātīgi ziņo, tad viņš tiktu atbrīvots no kriminālatbildības.
Tāpat vēstīts, ka kopš 2009. gada beigām sodīt var ārstus, kas pieņem aploksnes - naudu un dāvanas. Iepriekš viņus varēja sodīt tikai tajos gadījumos, kad labums tiek pieprasīts. Tiesa, pagaidām tikai daži ārsti tiesas priekšā stājušies par aplokšņu pieprasīšanu un pieņemšanu. Pēdējais no viņiem bija 2010. gadā pieķertais Jelgavas slimnīcas ārsts Vladimirs Kravecs, kurš pacientam par ārstēšanu bija pieprasījis 50 latu kukuli un kuram tiesa piemēroja sodu - piespiedu darbu. Tikai par aploksnes ņemšanu neviens ārsts nav sodīts.