Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, ārpusģimenes aprūpes jomas speciālistu diskusijā par bērnu vajadzībām ārpusģimenes aprūpē un valstī īstenoto deinstitucionalizācijas procesu piedalījās gandrīz 400 ārpusģimenes aprūpes jomas profesionāļi un lēmumu pieņēmēji: Saeimas un pašvaldību deputāti, valsts pārvaldes pārstāvji, pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu vadītāji, ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītāji, kā arī citu aprūpes formu speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja atzīmēja, ka ar šo konferenci vēlas aicināt lēmumu pieņēmējus, īstenojot deinstitucionalizācijas procesu un lemjot par bērnu likteņiem ārpusģimenes aprūpē, rīkoties pēc vislabākās sirdsapziņas un pēc būtības iedziļinoties ikviena bērna vajadzībās.
"Bērna vislabākajās interesēs ir izaugt ģimenē. Ja tas nav iespējams bioloģiskajā ģimenē, tad uz ilgāku vai īsāku laiku ir jārod jauna ģimene. Svarīgi, lai, nonākot ģimenē, bērnu tur sagaida labi sagatavoti, motivēti un stabili audžuvecāki (aizbildņi vai adoptētāji), kuri izprot sāpinātu bērnu vajadzības un prot uz tām adekvāti atbildēt. Lai tas tā notiku, nozīmīgi jāpalielina arī valsts un pašvaldības atbalsts ģimenēm, kuras uzņemas rūpes par pieņemtajiem bērniem," skaidroja Paleja.
Ar emocionālu runu konferences dalībniekus uzrunāja bijušais "sistēmas bērns" Karīna Pētersone, savukārt ar ārvalstu pieredzi ārpusģimenes aprūpes jomas dalījās eksperti no Čehijas, Nīderlandes un Lielbritānijas. Labklājības ministrijas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji konferences dalībniekiem sniedza savu redzējumu par deinstitucionalizācijas projektu un tā ieviešanu Latvijā.
Konferenci organizēja Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) konferences atklāšanā norādīja, ka Latvijas nākotnes mērķis ir bez vecākiem palikušo bērnu aprūpes sistēmas reorganizācija. Viņš vērsa uzmanību, ka nav nekā svarīgāka par bērnu audzināšanu un mīlētiem bērniem. Viņš pateicās Valsts prezidenta kundzei Ivetai Vējonei par konferences rīkošanu un problēmas aktualizēšanu un klātesošajiem valsts vārdā atvainojās par to, ka Latvijā vēl joprojām eksistē bērnu nami un līdzīgas institūcijas.
Savukārt Vējone vērsa uzmanību, ka, domājot par uzlabojumiem ārpusģimenes bērnu aprūpē, ritenis nav jāizdomā no jauna, bet ir jāstāsta sabiedrībai par šo problēmu, kas ir visas sabiedrības problēma. Viņasprāt, ir jāizglīto sabiedrība, jo tajā reizēm izveidojas nepareizs priekšstats par audžuģimenēm un aizbildņiem.
"Runājot par naudu un reformām, vispirms ir jāpadomā, kas ir labākais bērnam? Tikai pēc tam ir jāpieņem lēmumi. Ceru, ka konference būs pirmais solis ceļā uz ideālu un katram bērnam būtu ģimene, jo galvenais ir tas, lai bērns izaug ģimeniskā vidē," pārliecību pauda Vējone.