Eksperti vērtē, ko administratīvi teritoriālā reforma dos Latvijas attīstībai

Jo projekts vērsts uz vairāk iedzīvotājiem, jo tas efektīvāks, un līdz ar to lielāka iespēja iegūt tam līdzekļus. Esam veikuši pētījumus par pagastu attīstības indeksiem — liela daļa pagastu noteikti nav spējīgi paši attīstīties. Pēteris Strautiņš, Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts: Patlaban iedzīvotāju blīvums laukos daudzviet ir samazinājies vairākkārt. Tik nelielam cilvēku skaitam organizēt publisko pārvaldi ir ļoti neefektīvi, liela daļa izdevumu aiziet pašai pārvaldes uzturēšanai, un īstenot lielāka mēroga projektus nav iespējams. Šīs reformas vajadzību nosaka arī iespējas, piemēram, cilvēku mobilitātes palielināšanās. Pats svarīgākais ir pārcelt lemšanu par attīstības jautājumiem un naudas plānošanu uz lielākām administratīvām vienībām, kurās ir pietiekoši daudz resursu, lai tiktu galā ar šiem uzdevumiem. Zaiga Krišjāne, Latvijas Universitātes asociētā profesore, Cilvēka ģeogrāfijas katedras vadītāja: Nav viennozīmīgas receptes, cik lielas teritorijas nepieciešamas ekonomiskai attīstībai, protams, attīstīsies lieli, spēcīgi centri, taču mazie, kuriem būs kaut kas unikāls — vai nu vēsturiski izveidojies, vai arī tie piedāvās kaut kādu īpaši kvalitatīvu pakalpojumu, arī varēs izdzīvot. Arī Dānija gadu desmitiem diskutēja par administratīvi teritoriālo reformu. Īstenoja, un veiksmīgi. Viņiem gan ir ilgāka pilsoniskās sabiedrības pieredze. Taču nu jau arī Latvijā cilvēki vairs nav tik kategoriski un interesējas par attīstības iespējām. Tomēr, jo ilgāk stiepsim gumiju, jo mazāk cilvēki sapratīs, kāpēc reformu vajag. Andris Vaivods (TP), Līvānu novada domes vadītājs, Latgales reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs: Reforma ir ļoti nepieciešama. Apvienojoties pašvaldības var algot labākus speciālistus, lai rakstītu labākus projektus. Septiņu gadu laikā, kopš izveidots Līvānu novads, tā attīstības temps ir straujš — pieaudzis budžets, tieši pateicoties ES līdzekļiem. Līdz ar to realizēts daudz projektu: rekonstruēta centralizētās siltumapgādes sistēma, atvērts dienas aprūpes centrs personām ar garīgās attīstības traucējumiem, izveidots Latgales mākslas un amatniecības centrs, izglītības iestādēm paaugstināta energoefektivitāte, izveidotas riteņu novietnes, rekonstruētas skolas, kultūras nami, sakārota ceļu infrastruktūra u.c. Māris Bozovičs, Latgales reģiona attīstības aģentūras vadītājs: Reformas process ir ļoti ieildzis, tas diezgan spēcīgi bremzē attīstību, projektu veidošanu. Reformas rezultāti būs taustāmi pēc diviem trim gadiem, piemēram, uzlabosies ūdensapgāde, energoapgāde, kļūs pieejami kvalitatīvāki izglītības, medicīnas un citi pakalpojumi. Tā tendence, ka cilvēki, kas dzīvo laukos, dodas uz attīstības centriem strādāt, mācīties, saņemt medicīnas pakalpojumus, ir vērojama visā Eiropā. Darba vieta 20—30 kilometru attālumā no mājām vairs nav nekas. Tālis Tisenkopfs, Latvijas Universitātes socioloģijas nodaļas profesors: Veidot lielākus novadus nepieciešams, lai vitalizētu vietējo attīstības potenciālu. Manuprāt, 80 novadu modelis ir ok. Mans subjektīvais ieskats ir, ka varbūt pat nebija slikti to 26 rajonu vietā izveidot novadus. Tā ir tāda maza iekšēja "globalizācija" Latvijā, un tas nenozīmē, ka perifērās vietas iztukšosies. Tas jau tāpat patlaban notiek. Ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas dzīves modelis liecina, ka viņu dzīve jau notiek palielās teritorijas robežās — brauc iepirkties, strādāt uz lielajiem centriem, bet dzīvo laukos. Edvīns Vanags, Latvijas Statistikas institūta direktors, LU Publiskās pārvaldes katedras asociētais profesors: Mazākai pašvaldībai grūti apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu naudu. Lielos novados spēs izstrādāt kvalitatīvākus projektus, būs vieglāk tiem nosegt līdzfinansējumu. Iedzīvotājiem būs kvalitatīvāki sociālie un citi pakalpojumi, tiesa, tie var būt lielākā attālumā, bet tā ir normāla tendence visā Eiropā, ka kvalitatīva medicīniskā aprūpe, izglītība un citi pakalpojumi ir centralizēti attīstības centros. Taču arī lauki nepaliks par nomalēm — šie attīstības centri būs tiem kā virzītājspēks. Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs: Reformai ir gan plusi, gan mīnusi. Jākoncentrējas nevis uz labumiem, bet uz negatīvo — problēmām, kas radīsies pēc apvienošanās. Lai tās tiktu savlaicīgi apzinātas un apkarotas. Paralēli reformai jābūt ilgtermiņa skaidrībai, ka novadiem būs regulārs finansējums attīstībai. Būtu labi, ja pašvaldību vadītāji pirms apvienošanās redzētu šādu valdības ilgtermiņa programmu, kas paredzētu reģionos ieguldāmā finansējuma celšanu no pašreizējiem 20% no budžeta uz 40%.