Garākais brīvlaiks
Latvijā ir viens no īsākajiem mācību gadiem Eiropā, bet tas būtiski neatšķiras no vairākām citām valstīm. Taču vasaras brīvlaiks ir visgarākais Eiropā. Piemēram, Somijas skolēni, kas sasniedz labus rezultātus, mācās tikai nedēļu ilgāk nekā Latvijā, viņu dienas nav ļoti noslogotas, taču vasaras brīvlaiks ir trīs nedēļas īsāks. Līdzīga aina ir arī citās valstīs, kurās mācību gads nav no garākajiem, un tas liecina, ka skolēnu brīvlaiki ir vienmērīgāk izkārtoti visa mācību gada laikā. Par mācību gada pārstrukturēšanu Latvijā var runāt, bet tas nebūs brīnumlīdzeklis, lai atrisinātu problēmas izglītībā, uzskata izglītības eksperts Guntars Catlaks. Viņš atzīst - diskusija, vai mācību gadu beigt 31. maijā vai pirms Jāņiem, drīzāk ir matu skaldīšana, jo tā nav diskusija par izglītības kvalitātes jautājumiem.
R. Ķīlis gan sarunā ar Dienu mācību procesa organizēšanas maiņu dēvē par vienu no zobratiem plašākā pārmaiņu kompleksā, kas esot vērsts uz izglītības kvalitātes uzlabošanu. Turklāt viņš nerunā tikai par mācību gada pagarināšanu, bet arī par pārmaiņām mācību dienas un nedēļas organizēšanā, piemēram, ka varētu atteikties no 40 minūšu stundām un to vietā ieviest tematiskos blokus, noteikt, ka nodarbības ārā ir obligātas.
Pašlaik karstākais diskusiju objekts ir mācību gada garums. IZM apspriesti modeļi, kā varētu mainīt mācību gada izkārtojumu, saīsinot vasaras brīvlaiku un palielinot brīvdienu skaitu ziemā un pavasarī. "Optimāli būtu, ja ik pēc sešām astoņām mācību nedēļām būtu brīvlaiks," stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Inita Juhņēviča. R. Ķīlis atgādina par diskusiju, ka jauniešiem vidusskolu vajadzētu beigt 17-18 gados. Viena no iespējām, kā to panākt, ir pagarināt mācību gadu. IZM vasaras brīvlaika saīsināšanu saista arī ar skolēnu un skolotāju slodzes samazināšanu. "Daudzi skolotāji saka - nav laika apgūt [mācību] vielu, diskutēt ar bērniem, mācīt viņiem radoši domāt," atstāsta I. Juhņēviča. Piemēram, vidusskolēniem mēdz būt 36 mācību stundas nedēļā, ja vēl pieskaita mājasdarbu gatavošanu, slodze esot ievērojama. Ja mācību gads būs garāks, atliks vairāk laika satura apguvei un samazināsies mācību intensitāte, skaidro I. Juhņēviča. Noslodzes mazināšanai jāiet kopsolī ar visa mācību satura pārvērtēšanu, nenoliedz R. Ķīlis. Pagaidām to atslogo tikai 1.-6. klasē. Ja tiešām būs īsāka mācību diena un krietni samazināsies mājasdarbu apjoms, divu mēnešu vasaras brīvlaiks būs vislabākais risinājums gan skolēniem, gan vecākiem, stāsta psihologs Sandis Dūšelis. Turklāt bērniem, kuriem ir problēmas mācībās, sarežģījoties attiecības ar vecākiem, jo vakari un brīvdienas paiet, runājot teju tikai par mājasdarbiem.
Argumentu par labu vasaras brīvlaika saīsināšanai, uz ko intervijā Dienai uzmanību vērsa izglītības eksperts Manfrēds Prencels, dod pētījumu rezultāti, kas liecina - pārāk garš brīvlaiks var radīt problēmas mācībās, jo skolēni aizmirst daudzko no iepriekš apgūtā. Vasaras brīvlaika saīsināšana var būt atspaids arī vecākiem, kam nav iespēju trīs mēnešus nodarbināt bērnus, piemēram, tiem, kam nav radu laukos vai naudas, lai bērnus sūtītu uz nometnēm. Taču īsāks brīvlaiks būs neizdevīgs ģimenēm, kurām ir būtiski, lai bērni vasarā strādātu, arī tām, kurām ir iespējas vasarā daudz laika pavadīt ar bērniem.
Nav pateikts B
Skolēni, "protams, negrib mācīties vairāk", bet, ja mazinātos slodze mācību gada laikā, tas būtu apspriešanas vērts arguments, izriet no Rīgas Skolēnu domes prezidenta Jēkaba Juraža teiktā. Mācību gada pagarināšana izraisījusi viļņošanos arī skolotāju vidū. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško novērtē to, ka sākta diskusija, bet vienlaikus atzīst: "Ir pateikts tikai A, bet nav pateikts B." Esot daudz neskaidru jautājumu, piemēram, uz kurām klasēm attieksies brīvlaika saīsināšana, vai IZM uzskata, ka uz jūniju būtu jāpārceļ projektu nedēļas un ekskursiju dienas, kā tiks atrisināti organizatoriskie jautājumi, jo jūnijā skolās ir eksāmenu laiks, vai tas neietekmēs skolu remontu. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēde Dzintra Kohva norāda uz organizatoriskiem jautājumiem, piemēram, nav skaidrs, kas notiks ar skolēniem, kuri ieguvuši nepietiekamu vērtējumu un kuriem ir pagarinātais gads. Esot nepieciešami zinātniski pamatoti argumenti, pētījumi par skolēnu noslodzi.
R. Ķīlis nenoliedz, ka garāks atvaļinājums un brīvāks darba režīms vasarā ir bonuss, kas skolotājiem kaut daļēji kompensē zemās algas. IZM pārstāvji gan norāda, ka garāks mācību gads var būt izdevīgs skolotājiem, jo arī viņiem samazināšoties slodze ikdienā. Iepriekš sarunās ar Dienu R. Ķīlis pieļāvis arī skolotāju algu pieauguma iespēju.
Vasaras brīvlaika saīsināšana apspriesta arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes sēdē un uztverta pozitīvi, stāsta LPS padomniece Olga Kokāne. Ja uz vasaras brīvlaika saīsināšanas rēķina būs garāks ziemas brīvlaiks, tas pašvaldībām būšot finansiāli izdevīgāk, jo samazinātos skolu uzturēšanas izdevumi, arī skolēnu pārvadāšana ziemā izmaksājot dārgāk. Arī no darba devēju viedokļa īsāks vasaras brīvlaiks ir izdevīgāks, taču vēl jāaplēš, cik šādas pārmaiņas izmaksātu valsts budžetā, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone. R. Ķīlis sola, ka pārmaiņu nebūs, ja nebūs visu pušu vienošanās, taču pārmaiņu pretinieki viņu varēšot pārliecināt tikai, ja minēšot racionālus argumentus.