Viņš skaidroja, ka ne tikai Jūrmalā, bet arī Rīgā un Pierīgā augstas kvalitātes māju ilgtermiņa īres cenas, par kurām notiek darījumi, sasniedz 20 eiro (14 latus) par vienu dzīvojamo telpu kvadrātmetru plus komunālie un mājas uzturēšanas izdevumi, bet jāņem vērā, ka piedāvājumā uz īri reti parādās mājas, kas ir lielākas par 600 kvadrātmetriem.
"Zinot prezidenta rezidences telpu platību - 1195 kvadrātmetri -, maksimālā mēneša īres maksa būtu 24 000 eiro (16 800 lati) mēnesī plus komunālie un mājas uzturēšanas izdevumi, kas aptuveni atbilst tam, ko Valsts prezidenta kanceleja konstanti maksā katru mēnesi," sacīja Lipša.
Neatbildēts paliek jautājums, kas varētu būt šādas mājas īrnieki un vai māja atbilstu viņu izvirzītajām prasībām, kā arī - vai pēc īres termiņa beigām mājas amortizācija nebūtu lielāka kā ieguvums no tās izīrēšanas, piebilda speciālists.
"Mums zināmie lielākie privātmāju īres darījumi Jūrmalā nepārsniedz 15 000 eiro (10 500 latus) mēnesī plus komunālie un mājas uzturēšanas izdevumi," piebilda Lipša.
Jau ziņots, ka pastāv varbūtība pēc izmaiņām likumdošanā izīrēt Jūrmalas rezidenci, taču konkrēts lēmums par rezidences izmantošanu vēl nav pieņemts un tas tiks izdarīts tuvākajā laikā, aģentūrai LETA sacīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols.
Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nolēmis nedzīvot Jūrmalas rezidencē, jo ir nodrošināts ar dzīvokli Rīgā un māju laukos, aģentūru LETA informēja Bērziņa preses sekretāre Līga Krapāne.
Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums Jūrmalā, Zigfrīda Meierovica prospektā 31, likumā noteikts kā prezidenta rezidence, kas arī no drošības viedokļa pielāgota konkrētam lietotājam, iespējamie turpmākas ēkas izmantošanas risinājumi tiks meklēti kopīgā dialogā ar Valsts prezidenta kanceleju, iepriekš skaidroja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina.
"Jāņem vērā, ka VNĪ, sākot no 2007.gada, atbilstoši Valsts prezidenta kancelejas izvirzītajām prasībām veica pilnu ēkas renovāciju, teritorijas labiekārtošanu un vētras postītās atbalstsienas atjaunošanu. Lai ieguldītos līdzekļus atgūtu, aprēķināta nomas maksa uz 20 gadiem, un tā ir 18 170 latu, ko Valsts prezidenta kanceleja konstanti maksā katru mēnesi. Šajā summā ietilpst arī apsaimniekošanas izdevumi, apdrošināšana un nekustamā īpašuma nodoklis par zemi. Tomēr pats galvenais ir apjomīgie ieguldījumi remontdarbos," sacīja Laukšteina.