Eksperts: Mājsaimniecību izdevumus mazinājis ienākumu kritums

“Pērn, īpaši gada pirmajā pusē, iedzīvotāji bija piesardzīgi savos tēriņos, nesteidzoties tērēt visus savus nopelnītos līdzekļus un veidojot uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, turklāt tēriņus atlika arī tie iedzīvotāji, kuriem ienākumi iepriekšējos gados nebija būtiski strauji kritušies,” skaidroja E.Rudzītis.Jau otro gadu pēc kārtas mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūrā var vērot pārtikas un mājokļa izdevumu īpatsvara palielināšanos - pērn izdevumi pārtikai un mājoklim veidoja attiecīgi 28,4% un 16,3%. Pārtika un mājokļa izdevumu īpatsvara pieaugums un citu izdevumu, piemēram, atpūtas un kultūras, restorānu, kafejnīcu un viesnīcu īpatsvara samazinājums liecina par vispārējo dzīves līmeņa krišanos.“Mājsaimniecību patēriņa izdevumu statistika liecina par straujāku patēriņa izdevumu kritumu nabadzīgāko iedzīvotāju vidū par 13%, tomēr tas vēl neļauj apgalvot, ka nevienlīdzība ir pieaugusi, jo patēriņa dati neietver pārmaiņas naudas uzkrājumos,” uzsvēra E.Rudzītis.Šogad līdz ar bezdarba samazināšanos un nelielu algu pieaugumu palielināsies iedzīvotāju kopējie ienākumi - tie būs lielāki nekā pērn, tomēr augstāku cenu iespaidā pieaugs arī izdevumi, minēja bankas eksperts. Līdz ar salīdzinoši strauju energoresursu un pārtikas cenu kāpumu palielināsies mājsaimniecību kopējie izdevumi par mājokli, pārtikas precēm un transportu. Šogad būtiskākā ietekme uz mājsaimniecību budžetiem būšot ar mājokli saistīto - elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas - cenu kāpumam.