Savukārt Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls ir pārliecināts, ka, slēpjoties aiz nacionālā satura saukļiem, MTG "vēlas aukstasinīgi iedzīvoties uz Latvijas skatītāju rēķina," un "MTG grupai Latvijas nacionālā informatīvā telpa interesē tieši tikpat daudz, cik vilkam veģetārā diēta".
"Pašlaik nacionālajām komerctelevīzijām ir liegta iespēja vienlīdzīgi konkurēt ar ārzemju kanāliem, jo kabeļoperatori tām nemaksā par programmu retranslāciju, turpretī ārzemju televīzijas šo maksu no kabeļoperatoriem saņem. Nevienlīdzīga konkurence, tāpat arī neskaidra funkciju sadale starp sabiedrisko televīziju un komerctelevīzijām neizbēgami vājina visu nacionālā satura piedāvājumu kopumā," tā uzskata Ozoliņš.
Ozoliņš norādīja, ka kabeļoperatori, cīnoties par sev izdevīgā must carry principa (pienākums bez maksas pārraidīt nacionālos kanālus) saglabāšanu, aizbildinās ar nepieciešamību nodrošināt bez maksas nacionālo kanālu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Diemžēl patiesība esot citāda - bezmaksas nacionālas paketes kabeļtīklos nav. Varot uzskatīt, ka Latvijā jau tagad ieviesta vispārēja maksas televīzija, jo valsts piedāvāto bezmaksas apraidi izmanto tikai ap 10% iedzīvotāju.
"Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka MTG mērķis nav ne dominēt, ne ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli. Esam komerctelevīzija un vēlamies pelnīt naudu ar pašu radītu konkurētspējīgu nacionālo saturu, jo citādi nestrādātu Latvijā," norādīja Ozoliņš.
Ozoliņš paskaidroja, ka MTG Baltija arī ir iesniegusi visu nepieciešamo informāciju par apvienošanās rezultātā ietekmētajiem tirgiem gan Konkurences padomei, gan Nacionālajai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
Tirgi, kuros esot jāvērtē TV3 un LNT apvienošanās ietekme, ir televīzijas programmu veidošanas un izplatīšanas tirgus Latvijas teritorijā, televīzijas satura iepirkuma tirgus un reklāmas izvietošanas pakalpojums televīzijas kanālos Latvijā.
MTG vadītājs paskaidroja, ka vienošanās reāli ietekmēšot tikai televīzijas reklāmas izvietošanas tirgu - tirgus daļa pēc apvienošanās – 63,1%. "Šāda tirgus daļa var liecināt par dominējošā stāvokļa esamību, taču atrašanās dominējošā stāvoklī nav uzskatāma par pārkāpumu. MTG konkurenti būs visi televīzijas kanāli, kuru finansējums pilnībā vai daļēji ir balstīts uz ienākumiem no reklāmas," paskaidroja Ozoliņš.
Galvenais MTG konkurents esot plašsaziņas līdzekļu koncerns "Baltic Media Alliance", kurā ietilpst televīzijas kanāli - "Pirmais Baltijas kanāls", "1.Baltijas Muzikālais kanāls", "REN Baltija", interneta projekti - "torgi.lv" un "4more.lv", iknedēļas avīzes "MK-Latvija", "MK-Igaunija", reklāmas pārdošanas kompānija "Baltijas Mediju reklāma".
Savukārt Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls ir pārliecināts, ka, slēpjoties aiz nacionālā satura saukļiem, MTG "vēlas aukstasinīgi iedzīvoties uz Latvijas skatītāju rēķina," un MTG grupai Latvijas nacionālā informatīvā telpa interesē tieši tikpat daudz, cik vilkam veģetārā diēta".
To apliecinot MTG aktīvi lobētie grozījumi likumā, ar kuru palīdzību ārvalstu komersants vēlas likumā nostiprināt savas tiesības no katra skatītāja iekasēt maksu, kas varētu sasniegt latu par vienu televīzijas kanālu, uzskata Muuls.
Viņš norādīja, ka "must carry" princips, kuru no likuma vēlas izslēgt MTG, patlaban esot vienīgais likumiskais instruments, kas aizstāvot skatītāju intereses un nodrošinot to, ka Latvijas iedzīvotājiem nacionālie kanāli ir skatāmi bez maksas virszemes apraidē un bez papildu maksas kabeļoperatoru tīklos.
"LEKA un Latvijas lielākie kabeļoperatori kategoriski iebilst pret tik klaju biznesa interešu lobēšanu, neņemot vērā skatītāju intereses," izteicās Muuls.
LEKA vadītājs uzskata, ka MTG aktīvi lobētās likuma izmaiņas faktiski slēgs nacionālo informatīvo telpu, kuras aizsegā MTG virzot sev labvēlīgos likuma grozījumus, jo vairs nenodrošinās Latvijas iedzīvotājiem garantētu pieejamību nacionālajiem televīzijas kanāliem.
"Jāņem vērā, ka nacionālos televīzijas kanālus, kamēr par tiem nav jāmaksā, reizēm skatās arī tā sauktie krievvalodīgie skatītāji, tādā veidā kaut nedaudz integrējoties sabiedrībā. Pieprasot maksu par nacionālajiem kanāliem, pastāv ievērojams risks, ka nacionālo kanālu vietā pieaugs interese par citu valstu televīzijas programmu bezmaksas uztveršanas iespējām no satelīta," domā Muuls.
Pēc viņa teiktā, patiesībai neatbilstot arī fakts, ka bezmaksas apraidi izmanto tikai 10% Latvijas iedzīvotāju. Virszemes televīziju, tostarp bezmaksas kanālus, skatoties 29% skatītāju, savukārt kabeļtīklos nacionālos kanālus bez papildu maksas skatoties 62% iedzīvotāju, norādīja LEKA vadītājs, piebilstot, ka līdz ar to "MTG grupas tieksme gūt virspeļņu uz skatītāju rēķina skars vairāk nekā 90% Latvijas mājsaimniecību".