Diskusiju laikā puses apmainījās ar viedokļiem par drošības situāciju pierobežā. Latvijas puse uzsvēra, ka Krievijas militārās aktivitātes, ieskaitot plaša mēroga militārās mācības, militārās infrastruktūras attīstība un jauno militāro vienību izveide raisa bažas par Krievijas nodomiem un ilgtermiņa ambīcijām reģionā. Tāpat Latvijas puse akcentēja, ka vairumam no Krievijas attīstītajām spējām un plaša mēroga mācībām Latvijas pierobežā piemīt uzbrukuma, nevis aizsardzības raksturs.
Ņemot vērā arī nedraudzīgu un brīžiem naidīgu retoriku attiecībā pret Latviju, tas rada nepieciešamību Latvijai meklēt papildu drošības garantijas un izvērst sadarbību ar sabiedrotajiem, reaģējot uz Krievijas īstenotajām militārajām aktivitātēm. Latvija attīstīta pašaizsardzības spējas un stiprina sadarbību ar sabiedrotajiem, tai skaitā nodrošinot sabiedroto spēku klātbūtni reģionā, lai stātos pretim izaicinājumiem, ko rada Krievijas militārās aktivitātes.
Ņemot vērā pēdējo gadu aktivitātes, Latvijas puse tikšanās laikā lūdza skaidrot esošo militāro aktivitāšu mērogu pamatojumu un piedāvāja veidus, kā mazināt spriedzi attiecībās.
Saruna par uzticību un drošību veicinošiem pasākumiem ir saskaņā ar Latvijas nacionālajām drošības interesēm par konstruktīva dialoga saglabāšanu ar Krieviju, neatjaunojot militāro sadarbību, skaidroja ministrijā.
Jau šā gada aprīlī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), tiekoties ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, aicināja Krievijas pusi nodrošināt lielāku militāro aktivitāšu caurskatāmību Latvijas pierobežā. Tāpat ministrs apstiprināja nepieciešamību uzturēt savstarpēju dialogu ar Krieviju, lai veicinātu uzticēšanos un drošību reģionā.
Kā ziņots, šā gada augustā tika saņemtas vēstules no Krievijas atašeja Latvijā, kurās Krievija aicināja uz drošības konsultācijām Maskavā, lai ekspertu līmenī pārrunātu turpmāko militāro sadarbību.
Aizsardzības ministrija nosūtīja atbildes vēstuli Krievijas militārajam atašejam Latvijā, uzaicinot Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvjus uz ekspertu līmeņa tikšanos Rīgā, lai apspriestu uzticības un drošības veicinošus pasākumus pierobežā abu valstu starpā.
Aizsardzības ministrija atgādina, ka NATO-Krievijas formālas attiecības tika pārtrauktas 2014. gada pavasarī Krievijas veiktās Krimas aneksijas un agresijas Ukrainas austrumos dēļ. Pašreizējā NATO politika attiecībā pret Krieviju balstās atturēšanā un politiska dialoga uzturēšanā. Aizsardzības ministrija akcentē, ka jau kopš 2003. gada tā piedāvā Krievijai vienoties par papildu divpusējo vienošanos uzticības un drošības jautājumos, ko Krievija konstanti līdz šim ir noraidījusi.