Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai a/s Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem patērētājus plāno iepazīstināt līdz šā gada beigām vai 2015. gada sākumā.
Daļa elektroenerģijas tirgotāju savu piedāvājumu reklāmas kampaņas jau ir sākuši, daļa plāno tās tuvākajā laikā. "Izvērtējot tirgotāju publiskotos piedāvājumus, var secināt, ka mājsaimniecībām prognozējamais elektroenerģijas cenas pieaugums būs 15 – 30% apmērā, kas atkarīgs no mājsaimniecības patēriņa," norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
Pēc Sadales tīkla informācijas lielākā iedzīvotāju daļa iekļaujas zemākajā elektrības patēriņa grupā – līdz 200 kWh mēnesī, savukārt visasākā cīņa starp tirgotājiem gaidāma par klientiem ar vidēju un lielu elektroenerģijas patēriņu – no 200 kWh līdz 600 kWh mēnesī un vairāk. Tāpēc šie klienti īpaši tiek aicināti laicīgi iedziļināties tirgotāju piedāvājumos un vērtēt tos, meklējot sev izdevīgāko.
EM arī saņēmusi informāciju no satrauktiem iedzīvotājiem, kuri pauduši bažas, ka līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu un cenu pieaugumu, sadārdzināsies arī citu preču un pakalpojumu cenas. "Tas nevar būt par pamatu citu preču un pakalpojumu cenu kāpumam, jo lielie komersanti elektroenerģiju jau iegādājas brīvajā tirgū kopš 2008. gada, bet vidējie un mazie komersanti – kopš 2012. gada," uzsver Spiridonovs, aicinot iedzīvotājus "neuzķerties" uz šādu – negodīgu komersantu – paziņojumiem.
Viņš norādīja, ka izdevumi par elektroenerģiju, ja vien tā netiek izmantota arī mājokļa apsildei, veido tikai aptuveni 3% no kopējiem izdevumiem par komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi elektrības cenu pieaugums neatstāj tik ievērojamu ietekmi uz budžetu, kā nereti tiek uzsvērts. EM pārstāvis arī norādīja uz konkurenci elektroenerģijas tirdzniecības jomā. Diezgan liela interese par iesaistīšanos tirgū esot arī no lielām kompānijām.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis stāstīja, ka gadījumā, ja elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām netiktu atvērts, elektrības cena pieaugtu par aptuveni tikpat lielu daļu, prognozējot, ka Latvijas energokompānija Latvenergo vērstos regulatorā prasot palielināt regulēto tarifu. Tomēr tagad patērētājiem būs izvēles iespējas – izvērtēt sev izdevīgāko piedāvājumu.
Tāpat SPRK pārstāvis norādīja, ka mājsaimniecībām nekas būtiski nemainās – būs jānorēķinās tikai ar elektroenerģijas tirgotāju, tāpat arī rēķins būs viens, bet tajā būs norādīts cik lielu daļu no kopējās summas veido katra komponente – elektroenerģija, obligātā iepirkuma komponente (OIK), tīkla pakalpojumi un pievenotās vērtības nodoklis. Viņš atgādināja, ka OIK jau divus gadus ir iesaldēts, savukārst Sadales tīkla valdes loceklis apliecināja, ka šogad un arī nākamgad nav plānots palielināts tīkla tarifu.
Sadales tīkla loma elektroenerģijas tirgus atvēršanas procesā saglabājas nemainīga – elektroenerģijas sadale, partneris visiem tirgotājiem, kā arī sabiedrības informēšana par iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem. No oktobra beigām līdz martam Sadales tīkls īstenos klientu informēšanas aktivitātes nacionālajā un reģionālajā presē, televīzijā, radio un internetā.
Pētersons uzsvēra, ka iedzīvotājiem jāpievērš uzmanība līguma nosacījumiem, vai paredzēta maksa par līguma laušanu utml.
Līzd ar tirgus atvēršanu valsts maina arī atbalsta sniegšanas sistēmu – turpmāk atbalstu saņems tikai trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības, kā arī daudzbērnu ģimenes. Likumdošanā paredzēts finansiāls atbalsts daudzbērnu ģimenēm, kuras no 1. janvāra katru mēnesi 300 kWh varēs iegādāties par pašreiz spēkā esošo Starta tarifu. Savukārt trūcīgām un maznodrošinātām personām tiks saglabāta iespēja katru mēnesi iegādāties 100 kWh par minēto tarifu. 2015. gadā valsts noteikto atbalstu īstenos Latvenergo. Turpmāk valsts izsludinās iepirkumu konkursus elektrības tirgotājiem par iespēju nodrošināt valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm un maznodrošinātajiem.
Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvija realizē savu un ES mērķi – pievienošanos Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgum un pilnīgu integrēšanos ES kopējā elektroenerģijas tirgū, iegūstot pieeju lētākai elektroenerģijai Skandināvijas biržā pēc starpsavienojumu izbūves pabeigšanas. Turklāt tirgus atvēršana rada jaunas iespējas vietējiem elektroenerģijas ražotājiem – saražoto elektroenerģiju iepludināt kopējā ES tirgū (Nord Pool Spot biržas piedāvājumā), tādējādi aktivizējot arī vietējo elektroenerģijas ražošanas tirgu.
Gada griezumā Latvijas dabas resursi neļauj saražot elektroenerģiju tādā apjomā, lai nodrošinātu valsts un iedzīvotāju pieprasījumu pēc elektrības, tāpēc elektroenerģija tiek pirkta arī citos tirgos no citu valstu ražotājiem. Savukārt, lai piekļūtu lētākai elektroenerģijai Skandināvijas biržā, Latvija ar kaimiņvalstīm jau kopš 2009. gada piedalās Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) īstenošanā, investējot līdzekļus jaunu elektroenerģijas piegādes ceļu izbūvē no Ziemeļvalstīm uz Baltiju. Igaunija savu apņemšanās daļu jau ir realizējusi un turpina īstenot infrastruktūras izbūvi, savukārt Latvija aktīvi nodrošina infrastruktūras izbūvi un pēdējo posmu – tirgus atvēršanu – noslēgs 2015. gada 1. janvārī.
Iedzīvotāju informēšanas kampaņu par tirgotāju piedāvājumu izvēles principiem īstenos Sadales tīkls, EM, SPRK un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas savas kompetences ietvaros sniegs skaidrojumus par jaunajiem noteikumiem mājsaimniecībām un patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzību.
Šogad visi informatīvās kampaņas partneri piedalīsies arī SPRK Reģionu dienu pasākumos, kas notiks astoņās Latvijas pilsētās, tostarp Rīgā, kuru ietvaros eksperti un tirgotāju pārstāvji skaidros iedzīvotājiem elektroenerģijas piedāvājumu izvērtēšanas un izvēles principus. Tāpat tiks sniegta informācija par atbalsta saņemšanas iespējām daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātām un trūcīgām personām.