Judins atzīmēja, ka drošības līdzeklis pats par sevi nav sods. Noteiktie ierobežojumi ir jāievēro. Ja persona tos nepilda, tad tai var piemērot bargāku drošības līdzekli, līdz pat apcietinājumam.
Politiķis vērtēja, ka policijai nebūs viegli pieņemt lēmumus par elektroniskās uzraudzības noteikšanu, jo sagaidāms, ka abas puses rakstīs sūdzības un policijai būs jāliek lietā zināšanas, lai izvērtētu visus apstākļus, jo likumā nav noteiktas ļoti precīzas normas, kuros gadījumos jaunā sankcija jāoiemēro.
Tas nebūs vienkārši, bet tas nevar būt pamatojums, lai neparedzētu atbildību, sprieda Judins.
Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz iespēju varmākām piemērot elektronisko uzraudzību.
Elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa, lai ierobežotu brīvu pārvietošanos. Lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie ķermeņa piestiprina elektronisku ierīci, kas ļauj kontrolēt personas atrašanos noteiktā vietā un laikā.
Ar grozījumiem noteikts, ka aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā vai mājas arests, ierobežojumu ievērošanas kontrolei varēs piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci. Tāpat izmaiņas nosaka, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada augstu vardarbības risku citai personai.
Drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību gadā vidēji varētu piemērot 400 aizdomās turētām vai apsūdzētām personām, iepriekš lēsa izmaiņu autori.
Drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību veiks Valsts policija. Savukārt, lai noteiktu kārtību, kādā minētā uzraudzība tiek veikta, tiks paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus.