Ēlerte atsauc rosinājumu par ministra virzītiem augstskolu padomnieku konventa locekļiem

Iepriekš tika paredzēts, ka pusi no padomnieka konventa sastāva ievēlēs ministrs, kura padotībā atrodas augstskola, taču patlaban piedāvātie grozījumi nosaka, ka sastāva ievēlēšana paliks izglītības iestādes senāta kompetencē, informē S.Ēlertes padomnieks kultūrizglītības jautājumos Egīls Šēfers. Tāpat patreizējā variantā nav noteikts konventa locekļu skaits. Iepriekšējie grozījumos bija minēts, ka valsts universitātē to konventu jāveido 16 dalībniekiem, taču citās valsts dibinātās augstskolās – 8. Katra izglītības iestāde to varēs veidot pēc saviem ieskatiem un nepieciešamības, teic E. Šēfers. Lai gan ministra ievēlēti konventa locekļi 3.lasījumam iesniegtajos likumprojekta grozījumos nav paredzēti, tomēr noteikts, ka to lokā obligāti ir jābūt ministrijas pārstāvjiem, kurus senāts varēs lūgt deleģēt ministrijai vai izvēlēties pēc saviem ieskatiem. Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās augstskolās konkrēts ministrijas pārstāvju skaits nav minēts, taču citu ministriju paspārnē esošajām mācību iestādēm ir jābūt vismaz vienam ministra pārstāvim.Nemainīga paliek likuma grozījumos minētā padomnieku konventa kompetence, kas radījusi bažas studentu vidū. S. Ēlerte rosina paplašināt konventa kompetenci, ietverot augstskolas stratēģijas un mācību rezultātu izvērtēšanu, tajā skaitā atbilstību sabiedrības pieprasījumam un darba tirgum, kā arī atzinumu sniegšanu par finanšu investīcijām. Latvijas Studentu apvienības priekšsēdētājs Edvards Ratnieks lielāko satraukumu iepriekš paudis par diviem no grozījumos paredzētajiem punktiem - iespēja konventam apspriest un sniegt priekšlikumus par augstskolas budžetu, kā arī tiesības rosināt rektora atlaišanu.