Ēlerte: Latvija radošo industriju attīstībā atpaliek no Igaunijas un Lietuvas

Miera iela ir kārtējais draudzeņu privātprojekts par sabiedrības naudu. TAS IR VAJADZĪGS TIKAI LAI : 1) UZRAKSTĪTU ZIŅAS (ŽURNĀLSTIEM DIEMŽĒL NAV LAIKA ŠAUBĪTIES) 2) ATRAŽOTU SAVAS "DARBĪGĀS" POLITISKĀS POZĪCIJAS FFFFFFFFFFFFFFFFFF

Bet vai ir kāda nozare, kurā Latvija neatpaliek?

Cienītā kundze, ko jūs personīgi esat izdarījusi lai tā nebūtu ?

Un kas tagad bijusī ministre ir par padomdevēju? Gribas atkal virzīt cilvēku domāšanu noteiktā virzienā, tad jātaisa jauna avīze. Visu cieņu- uz to Ēlertes kundzei ir talants. Lielākās avīžnieces pie mums kaut kā iznākušas dāmas- Benjāmiņa un Ēlerte.

Izrādās, ka, lasot rakstu, esmu kļūdījies no paša sākuma. Domāju, ka radošās industrijas - tās ir industrijas, kas saistītas ar jauniem principiem, ar jaunām, progresīvām tehnoloģijām datorzinātnē, nanotehnoloģijā u.c. , bet izrādās, ka pēc autores domām "augsti izglītoto speciālistu" konkurentspēja radošā sfērā izpaudīsies ārzemju filmu uzņemšanā Latvijā. Hm.

Izskatās , ka drīz visā Latvijā katrā slēgtā vai bankrotējušā rūpnīcā varēs organizēt ,, radošo industriju,, . Būs te varena modernās mākslas lielvalsts . Tikai-kas pirks tos industrijas šedevrus ???

Miera ielas projekts būs, nauda tak jau atrasta un lieli onkuļi un tantes jau savas ziemassvētku eglītes kurās siltās zemēs nosvinēs ir saplānojuši. Tad miers ar viņiem, bet nelieniet ēterā un negvelziet. Vēl ir dzīva tā paaudze,kas mācīta starp rindām lasīt un profesionālus meļus atpazīt. Starp citu... šī paaudze 40-55gadnieki neemigrē... :) tā,ka labāk makaronus paturiet pie sevis.

"Es teiktu, ka šis radošais kvartāls ir iespēja veidot absolūti brīnišķīgu vietu Rīgā, Latvijā, kas būtu daļa no Ziemeļeiropas radošo centru pieturas punktiem------------------------------------------------------------------ Radošais kvartāls, radošais centrs - kāds tam sakars ar radošo industriju? Ja tikai kārtējais kopprojektu veidošanas fakts (fakts par to, ka kaut kas/ nezin kas tiek veidots it kā kopā, tikai neviens īsti nezin, kas tad tiek veidots un izveidots), tad tam ir maz jēgas. Kāda jēga kopējai izstādei, ja nav lielas jēgas tās sastāvdaļām? Un industrijas - tā ir cita lieta: diezin vai, piemēram, kinostudijas telpu un apkalpojošā palīgpersonāla izīrēšanu var saukt par radošu darbību...

Zīmēšanās muldēšana... Ko par to teiks Ašerādens?

paldies Ēlertes kundzei par viedokli.Tomēr tā bija viņas atbildība virzīt šos procesus. Drosmi vajadzēja vairāk!

Bija "nepieciešams arī ilgstošs un mērķtiecīgs valsts darbs". Tikai Latvijā valdošajiem spēkiem no laika gala, sākot ar Godmaņa valdību, bija nostāja, ka valstij nav jādara nekas, nav jāpalīdz. Cilvēkiem pašiem viss jāizdara. Ne valsts pastāv cilvēku dēļ, bet cilvēkiem jāpastāv valsts dēļ. Interesanti, cik tālu tiktu sporta komanda, ja treneris teiktu, jūs te uz laukuma kārtīgi patrenējaties, kā mākat, es pasēdēšu maliņā un padarbošos ar savām lietām.

Var runāt par radošas industrijas un radošo industriju radīšanu- 1. Kas tad tajās industrijās darbosies- pašdarbnieki , entuziasti , līdzjutēji, kultūras jomas bezdarbnieki vc. vai tie ir jāpiesaista lielu vai mazu balagānu veidošanai- labi, socialisma dižais sauklis- "māksla pieder tautai" Kādu idejisku , garīgu vai emocionālu funkciju sabiedrības kultūras veicināšanā veiks INDUSTRIJA ? . Vai ar to ir domāts tas, ko sauc par to- masu izkalaides un komerckultūras (biznesa) sintēzi?.Tātad, atgriežamies pie senās Romas- pūlim maizi un izrādes . Par primāro gan vajadzētu uzskatīt kultūras izglītības veicināšanu, nodrošinot materiālo bāzi, tāpat kultūras un mākslas iestāžu un mācību iestāžu papildu finansējumu - sakot no atalgojuma ( piedodiet, ne ar ko neatsķiras no socialisma) un kultūras iestāzu infrastrultūras sakopšanu. Un tad it kultūras mantojuma lauks, kur piesaistes , investīcijas, darbi un organizatoriski pasakumi ir milzum daudz. Vai mēs runāsim par industriju uz drupām?

atšķiras ar to,ka tam nav gadījuma raksturs (tā sanāca), bet gan plānveidīga, mērķtiecīga, ar uzslavām un prēmijām, ar zināšanām un citām izcilībām kuplināta tikai tam vien domāta ražošana un regulāra spēja pavairot un tik pat labi atkārtot. T.sk. kino, mode, TV, jeb kurš sadzīves un ekskluzīvais dizains, ēdināšana, mūzika, spēles, ekstras, ja zarniņa nav par tievu arī automašīnas... uttttttt. Nu tas viss ko var pārdot vairākas reizes pārsniedzot pašizmaksu un dod radošajiem prieku radīt un radošiem patērētājiem iegādāties :))))))

ar ko radošās industrijas atšķiras no labi nostādītas dizaina priekšmetu rūpniecības? Paldies