Ēlerte: Litenes traģēdija nepietiekami apzināta Latvijas vēsturiskajā atmiņā

un 1949. gada deportācijas, holokausts, Latvijas pilsoņu – ebreju vai čigānu – iznīcināšana ir vienlīdz svarīgi mezglu punkti mūsu atmiņā," tā otrdien Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas gadadienā Kultūras ministrijas, Latvijas Okupācijas muzeja un Nacionālo bruņoto spēku rīkotajā konferencē Traģiskā vēsture. Litene un Katiņa - kopīgais un atšķirīgais sacīja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība).Viņa norādīja, ka konference veltīta Latvijas armijas iznīcināšanai pirms 70 gadiem, salīdzinot Polijas un Latvijas vēsturi, un uzsvēra, ka neapšaubāmi bija atšķirības gan, kā tika nogalināti cilvēki, gan kā tie pazemoti. "Bet rezultāts bija viens – tika iznīcinātas Latvijas un Polijas armijas. Ja Katiņas vārds ir zināms Latvijā un arī Eiropā, tad Litenes vārds – simbolisks vārds Latvijas armijas iznīcināšanai – ir pabāls plankums mūsu vēsturiskajā atmiņā," uzsvēra S.Ēlerte. Tāpat viņa norādīja, ka Polijas vēsturnieku un sabiedrības apņēmība un neatlaidība, atgādinot traģiskos Katiņas notikumus atgrieza Katiņas notikumus Eiropas kopējā atmiņā, tādējādi "būtiski ietekmējot kopējās Eiropas atmiņas veidošanu, kas vienādi nosoda staļinistiskās PSRS un nacistiskās Vācijas noziegumus".Konferencē piedalās Boriss Sokolovs, Dr.philol., vēstures zinātņu kandidāts (Krievija), kurš uzstājās ar priekšlasījumu par to, kā Krievijas mūsdienu sabiedrība izprot poļu virsnieku noslepkavošanu Katiņā 1940.gadā. Savukārt Mareks Kornats, Dr.hab.hist., Kardināla Stefana Višiņska universitātes profesors (Polija), referēja, kā Polijas - Krievijas jūtīgo vēstures jautājumu komisija nonāca pie izpratnes, ka Katiņas noziegumu izdarīja PSRS represīvās iestādes un ka tas ir noziegums bez noilguma. Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Dr. hist. Ritvars Jansons referēja par situāciju Latvijas-Krievijas savstarpējā vēstures izpratnē, par to, kādi aktuāli problemātiski vēstures jautājumi būtu jāpēta Latvijas-Krievijas kontekstā un kādu Krievijas arhīvu dokumentu pieejamība būtu nepieciešama šo jautājumu pētniecībā.Pēc referātiem dalībnieki diskutē, kā Latvijas sabiedrības vēstures apziņa ietekmē sabiedrības integrāciju.