Gulbenes novada Litenē uzrunājot konferences "Latvijas armijas iznīcināšana 1940.-1941.gads" dalībniekus, viņa uzsvēra, ka vēsturnieku paveiktais nav apšaubāms, taču „šis stāsts nav pietiekami skaļi un skaidri visā tā traģiskajā nozīmīgumā izstāstīts mums visiem, Latvijas tautai”.S. Ēlerte uzsvēra, ka iemesls Latvijas virsniecības iznīcināšanai 1941. gadā, protams, bija bailes, ka armija varētu pretoties. „Bet tas noteikti nebija vienīgais iemesls. Virsniecība un armija ir neatkarīgas valsts simboli. Tāpēc tas, kas notika Litenē, bija arī simboliska Latvijas valsts iznīcināšana. Tāpēc stāsts par to ir tik svarīgs,” norāda S. Ēlerte.Viņa atgādināja, ka kopīga vēsturiskā apziņa vai sociālā atmiņa ir viens no svarīgākajiem nacionālās identitātes pamatiem. „Tas ir pamats sabiedrības integrācijai, tas ir stāsts katram mums, kas jāzina. Jāzina visiem tiem, kas vēlas kļūt par daļu no Latvijas tautas,” norādīja S. Ēlerte. Sociālā atmiņa un vēsturiskā apziņa ir svarīga, lai atjaunotu taisnīgumu. Viņa atgādināja, par Katiņas traģēdijas lomu Krievijas un Polijas starpvalstu attiecībās. „Poļu virsniecības iznīcināšana Katiņā bija un ir divu valstu dienaskārtībā. Kāpēc nevar tā vienkārši aizmirst? Tāpēc, ka nevar aizmirst lietas, kurās nav panākts izlīgums, kurā nav atjaunots taisnīgums. Tāpēc Litenes vārds mums visiem sevis apzināšanai un savas valsts apzināšanai ir tik nozīmīgs,” pauda S. Ēlerte.Konferences dalībniekiem S. Ēlerte nolasīja arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzrunu. Viņš atgādināja par armijas lomu Latvijas valsts izveidošanā. „Otrā pasaules kara priekšvakarā Latvijas armija kārtējo Latvijai traģisko vēstures pavērsienu rezultātā tika iznīcināta. Tā ir svarīga daļa no mūsu tautas un valsts likteņa, un mūsu pienākums ir to zināt,” savā uzrunā pauž V. Dombrovskis. Viņš pateicas rīkotājiem par šīs konferences organizēšanu un klātesošajiem novēl ražīgu un interesantu darbu, uzklausot vēsturnieku pētījumus par 1940. un 1941. gada notikumiem.Zinātnisko konferenci „Latvijas armijas iznīcināšana. 1940.-1941. gads" organizē Gulbenes novada dome sadarbībā ar Valsts prezidenta Latvijas vēsturnieku komisiju. Šogad aprit 70 gadi kopš traģiskajiem 1941.gada 14.jūnija notikumiem, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika arī represijas pret Latvijas armijas karavīriem. 1941. gada 14.jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un deportēja uz Sibīriju vismaz 430 virsnieku. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.Pēcpusdienā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību organizē komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumus Gulbenē un Litenē, kuros piedalīsies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Ēlerte: Litenes traģēdijas stāsts nav pietiekami skaļi un skaidri izstāstīts Latvijas tautai
Litenes notikumi Latvijas nacionālās demokrātiskās valsts vēsturē un liktenī nav pietiekami apzināti, un Latvijas virsniecības iznīcināšana 1941. gadā ir tikpat nozīmīgi nācijas vēsturiskās atmiņas mezglu pinumā kā Latvijas valsts dibināšana 1918. gadā un neatkarības atjaunošana 1990. gadā, uzskata kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.