Pirmais no tiem ir centralizētās siltumapgādes atbalsta diferencēšana.
Šaicāns skaidroja, ka centralizētās siltumapgādes tarifs šajā sezonā noteikti pārsniegs 150 eiro par megavatstundu (MWh), tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh valsts kompensētu 90%.
Viņš arī sacīja, ka indikatīvi šim atbalsta pasākumam būs nepieciešami 87 miljoni eiro.
Otrs EM virzītais atbalsta pasākums būs dabasgāzes cenu griestu noteikšana.
Šaicāns skaidroja, ka patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz slieksni.
Šim atbalsta pasākumam būtu nepieciešami papildu 11 miljoni eiro, teica Šaicāns.
Savukārt trešais EM virzītais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām.
Šaicāns informēja, ka vidēji mājsaimniecība Latvijā patērē 150 kilovatstundu (kWh) mēnesī, taču lielākā daļa mājsaimniecību tērē ap 100 kWh.
Līdz ar to EM rosinās noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.
Šaicāns informēja, ka šim atbalsta pasākumam indikatīvi būs nepieciešami 52,5 miljoni eiro apkures sezonā.
Šaicāns prognozēja, ka trīs atbalsta pasākumi mājsaimniecībām valdībā tiks iesniegti nākamnedēļ.
Tāpat EM strādā pie ceturtā atbalsta pasākuma, kas domāts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), taču tas būs iespējams tikai tādā gadījumā, ja Eiropas Komisija pārskatīs atbalsta vadlīnijas un padarīs tās elastīgākas. EM rosina MVU noteikt elektroenerģijas cenas slieksni 180 eiro par MWh un šajā gadījuma valsts kompensētu 50% no cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni.
Šim atbalsta pasākumam vajadzētu 187,5 miljonus eiro, informēja Šaicāns.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs komisijas sēdē sacīja, ka FM šiem atbalsta pasākumiem līdzekļus meklēs pēc tam, kad tie būs iesniegti un apstiprināti valdībā.
Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sacīja, ka nav detalizēti iepazinies ar šiem priekšlikumiem, taču būtisku iebildumu pret tiem neesot.
Rutkaste norādīja, ka cenu griestu noteikšanu kā instrumentu neatbalsta gandrīz neviens ekonomists, taču EM piedāvājums nav klasiskie cenu griesti, jo tiek ierobežota cena tikai patērētājiem, savukārt piegādātāji no valsts saņems pilnu cenu. Arī elektroenerģijas cenas kompensēšana motivēs mājsaimniecības taupīt un iekļauties 100 kWh.
Tāpat viņš atzina, ka, apstiprinot šādus atbalsta pasākumus, atbalsta intensitāte pieaugs, taču krīzes apstākļos tas nav pārmērīgi. Arī kopējais valsts parāda līmenis augs, taču Latvijas parāda līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā, līdz ar to arī pieaugums nebūs liels.
Rutkaste uzsvēra, ka krīzes atbalstu var sniegt uz budžeta deficīta pieauguma rēķina, taču ir svarīgi nepieļaut, ka tie kļūst pa ikgadējo regulāro vajadzību segšanas instrumentu.