Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka trešdienas rītā gan latviešu valodā pieejamajā Vikipēdijā, gan citu eiropiešu valodu interneta enciklopēdijās bija publicēts paziņojums, kurā lietotāji tika brīdināti par direktīvas potenciālajiem riskiem. "2018. gada 5. jūlijā Eiropas Parlamentā notiks balsojums, vai turpināt virzīt autortiesību direktīvas piedāvājumu, kurš, ja tiks apstiprināts, ievērojami kaitēs Interneta brīvībai," teikts paziņojumā.
EP, skaidrojot savu lēmumu par direktīvas izstrādi, norāda, ka ir jāsaglabā runas brīvība, kas raksturo internetu, vienlaikus digitāla vide nedrīkst būt atbrīvota no atbildības likumu priekšā. Galvenais arguments, ko EP izvirza, norāda, ka interneta brīvībai ir trūkumi, proti, žurnālisti un mākslinieki nesaņem proporcionāli atbilstošu atalgojumu no dažādām interneta platformām, kas izvietojot materiālu vai saiti uz materiālu nopelna daudz lielāku atalgojumu.
Lai gan piedāvājums vēl ir tikai izstrādes stadijā un ceturtdien tiks lemts tikai par to, vai turpināt tā virzību, interneta medijs Fortune brīdina, ka potenciālie riski ir visai lieli.
Direktīvas kritiķi to jau ir nokristījuši par "hipersaišu nodokli", proti, lai gan šī palama ir pārspīlējums, direktīva nosaka, ka, ievietojot savā vietnē saiti uz saturu un to citējot, ja to aizsargā autortiesības, nepieciešams saskaņojums ar autoru.
Tas attiektos arī uz blogiem, kuri komentē vai analizē mediju ziņas, gan citiem medijiem, kas atsaucas uz interneta vietnēm vai kolēģu darbiem.
Tāpat tas uzliktu par pienākumu arī interneta vietnēm, piemēram, Youtube, pārbaudīt vai ievietotajā materiālā nav ar autortiesībām aizsargāts saturs. Tātad, piemēram, amatieru uzņemti video, kurus pavada autortiesībām aizsargāta mūzika vai tās variācija, varētu tikt dzēsti, tādējādi būtiski ietekmējot līdz šim internetā valdošo radošo brīvību.
Eiropas Parlamenta skaidrojumā gan norādīts, ka direktīva tiek veidota ar mērķi pasargāt gan runas brīvību, gan autoru tiesības uz atalgojuma saņemšanu par savu darbu. Norādīts, ka autori gadījumos, kad sākotnēja samaksa par viņu darbu ir bijusi neproporcionāli maza pret kopējiem pasūtītāja gala ienākumiem, varēs pieprasīt papildu atalgojumu.
Kritiķi jau ir norādījuši, ka šāds nosacījums uzliktu nesamērīgi lielus pienākumus uzņēmumiem, kas uztur platformas, kurās lietotāji izvieto savus materiālus. Regula potenciāli ietekmētu ne tikai pamatā izklaidējošā satura vietni Youtube, bet arī, piemēram, programmēšanas kodu publicēšanas vietni GitHub.
Tiesa gan Eiropas Parlamenta izplatītajā relīzē norādīts, ka tādas vietnes kā Wikipedia un GitHub netiks pakļautas šai direktīvai. Tāpat arī ir atrunas, kas pasargātu muzejus un kultūras mantojuma saglabāšanas centienus.
Tāpat teorētiski vietnes varētu ierobežot lietotāju iespējas dalīties ar īsiem klipiem vai attēliem, kas izgriezti filmām, seriāliem vai videospēlēm. Šādus videoklipus vai attēlus interneta lietotāji bieži izmanto humoristiskiem interneta jokiem.
Direktīvas autori gan norāda, ka, ja kāda lietotāja joki tiktu izdzēsti, viņš varētu likuma ceļā panākt, ka tos atjauno.
Portāls Fortune gan norāda, ka ne visās Eiropas Savienības valstīs autortiesību likumos ir iekļauti izņēmumi, kas pasargā humoru un parodijas. Tāpat ir jautājums, cik ātrā laikā saturs tiktu atjaunots un kāds būtu mehānisms, lai to panāktu.
Zemāk angļu valodā lasāma sarakste starp Eiropas Komisijas Twitter konta uzturētājiem un interneta lietotājiem, kas bažījas par interneta brīvību.
— European Commission ?? (@EU_Commission) June 22, 2018
Runājot par "hipersaišu nodokli", jānorāda, ka Spānijā un Vācijā darbojas līdzīgs regulējums, kas piespieda Google maksāt nodevas, ja kopā ar saitēm parādās citāti no interneta mediju ziņām. Fortune norāda, ka, pateicoties šim likumam, Spānijā un Vācijā Google pārstāja piedāvāt savu platformu Google News, kur bija atrodamas dažādu mediju ziņu izlase, savukārt tas negatīvi ietekmēja mazos ziņu medijus, kuri vairs nevarēja konkurēt ar lielajiem izdevējiem.
- Ar direktīvas tekstu var iepazīties šeit: Direktīva.
Pret direktīvu aktīvi iestājas parlamentāriete no Vācijas Jūlija Reda, viņa ir arī publicējusi uzrunu, kurā aicināja ES pilsoņus vērsties pie saviem parlamentāriešiem, lai tie neatbalstītu šo regulu. Reda regulāri runā par interneta brīvības jautājumiem. Pagājušajā gadā, lielā mērā pateicoties viņai, gaismā nāca EP pētījums par pirātismu.
"Eiropas Komisijas (EK) pasūtītā 360 tūkstošu eiro vērtā pētījumā, kas līdz pagājušai nedēļai, iespējams, apzināti nebija pieejams internetā, secināts, ka mūzikas, filmu, TV satura, grāmatu un videospēļu pirātismam ir niecīga ietekme uz satura pārdošanas apjomiem Eiropas Savienībā (ES)," tolaik rakstīja portāls Diena.lv.
ziņa papildināta ar EP pozīcijas skaidrojumu
reptilis
melnais humors
Ezops