No vienas puses, ir skaidrs, ka, ja Latvijā būtu bijusi augstāka vakcinācijas aptvere, nebūtu tik augsta mirstība un tik daudz stacionēto, sacīja Trojanskis. Viņš gan piebilda, ka, ņemot vērā gauso interesi potēties arī pret citiem vīrusiem, varētu pieļaut, ka kopumā Latvijā cilvēkiem nav izteiktu paražu vakcinēties. Viņš atzina, ka pēdējās nedēļās būtiski pieaugusi arī senioru vakcinācijas aptvere, bet pie tās aizvien vēl jāstrādā.
Vērtējot ierobežojumu efektivitāti, Trojanskis, pauda, ka, viņaprāt, ierobežojumi bija jāievieš agrāk. "Neteikšu, kurš par šo atbildīgs, jo domāju, ka pa to atbildīgi ir visi - gan politiķi, gan eksperti, gan sabiedrība. Politiķiem noteikti bija daudz agrāk jāskaidro, ka ierobežojumi būs nepieciešami. Ir nepieciešams kombinēt vakcināciju ar citiem līdzekļiem," sacīja eksperts. Viņš arī piebilda, ka atsevišķās valstīs atkārtoti tiek ieviesti stingri ierobežojumi un lokdauni, taču tur, slimībai strauji izplatoties, mirstības rādītāji ir daudzas reizes zemāki nekā Latvijā, kas skaidrojams ar plašāku vakcinācijas aptveri.
Lai izvairītos no nepieciešamības Latvijā atkārtoti ieviest lokdaunu, īpaši svarīgi ir stingri ievērot no šodienas spēkā esošos ierobežojumus. Aprēķini gan liecina, ka šādu ierobežojumu ietvarā sagaidāms stagnācijas periods - saslimstības līmenis būs vienmērīgs, bet, pieaugot vakcinācijas aptverei, samazināties lēnām stacionēto skaits. "Bet lielam pozitīvismam nav iemesla, jo pēc mūsu aplēsēm uz jauno gadu slimnīcās būs ap 600 cilvēku, kas novedīs pie liela nāvju skaita," piekodināja eksperts.
Trojanskis uzsvēra, - ja cilvēki neievēros ierobežojumus, uz jauno gadu slimnīcās būs pat ap 900 cilvēku. "Ir svarīgi tagad stingri kontrolēt ierobežojumus, jāpanāk, ka beidzot cilvēki iemācās pareizi vilkt masku," teica eksperts.
Epidemiologs atzina, ka vakcinācijas aptverei, kas oktobrī pieauga, būs liela ietekme uz stacionēto skaitu turpmākajos mēnešos, jo vairāk cilvēku būs pasargāti no hospitalizācijas riska. Arī attālinātais darbs ir ļoti būtisks, jo iepriekšējā vilnī varēja redzēt, ka apmēram 40% inficēšanās gadījumu notiek darba vietās. Tāpēc, lai izvairītos no saslimšanas, jācenšas turpināt strādāt attālināti.
Vērtējot lokdauna ietekmi uz slimības izplatības mazināšanos, Trojanskis pauda, ka lokdauna efektivitāte palielinājās, kad vidusskolēni sāka mācīties attālināti, kas nozīmē, ka, visticamāk, vidusskolēnu "lielā staigāšana brīvlaikā" varēja krietni izplatīt vīrusu. "10-19 gadus vecu iedzīvotāju grupu, kas ir viena no augstākajām slimības izplatības grupām, lokdauns ļoti ietekmēja. Žēl, ka cilvēku virs 80 gadiem inficēšanās skaitu lokdauns stipri neietekmēja," secināja eksperts.
Jautāts par iespēju paplašināt balstvakcināciju saņemošo iedzīvotāju loku, Trojanskis pauda, ka būtu jāsagaida pētījumi, kas liecinātu, ka, piemēram, astoņus mēnešus pēc noslēdzošās devas aizsardzība pret hospitalizāciju cilvēkiem vecumā zem 50 gadiem izteikti samazinās un ir pamats nodrošināt balstvakcināciju. Patlaban vecuma grupas, kas noteiktas trešās devas saņemšanai, ir pamatotas un pētījumos balstītas. Domāju, ka, rodoties jauniem datiem, arī mainīsies politika.
Epidemiologs prognozēja, ka tuvākajos mēnešos Latvijā visi būs vai nu vakcinēti, vai izslimojuši. Patlaban izvēle nevakcinēties nozīmē faktiski slimību izslimot. Tādējādi tiks iegūta kopējā imunitāte, un nākotnē varētu runāt tikai par sezonāliem vīrusa uzplaiksnījumiem un ierobežojumiem.