Ērgļu slimnīca ir vienīgā ārstniecības iestāde 50 kilometru rādiusā

Ērgļu slimnīca ir viena no 13, kurām no šā gada 1.aprīļa pārtrauks valsts finansējumu stacionāra pakalpojumiem, un Ērgļu novada domei būs jāplāno, kā šī iestāde funkcionēs nākotnē. Ne viss ir mērāms naudā Ērgļu slimnīcas 35 gultas janvāra pirmajās nedēļās ir pilnas, un te ārstējas ne tikai vietējie, bet arī Ogres un Cēsu rajona nomaļo pagastu iedzīvotāji, kuriem līdz Ērgļiem ir krietni tuvāk nekā līdz sava rajona slimnīcai. Protams, mazajā slimnīcā neveic sarežģītas manipulācijas, operācijas, te nav smalku medicīnisku iekārtu un bieži diagnozes noteikšanai un rūpīgākai izmeklēšanai pacientiem jādodas uz slimnīcu Madonā. Tomēr te ir sava laboratorija, jauns rentgena aparāts, strādā terapeiti, pediatrs, neirologs, ausu ārsts, var apmeklēt masāžas. Taču pats galvenais — slimnīca ir tuvu mājām un cilvēks te jūtas aprūpēts. Tā dod darbu 40 cilvēkiem, un, kā uzsver paši ērglēnieši, — ne jau viss ir mērāms naudā. Ērgļi, apvienojoties ar Jumurdu un Sausnēju, jau pirms vairākiem gadiem izveidoja novadu. Tā ir apdzīvota vieta vairāku lielu autoceļu krustpunktā, kur dzīve nebūt nav pamirusi. Vietā, kas reiz bija rajona centrs, ārstniecības iestāde bijusi izsenis, un šodien tā ir vienīgā 50 kilometru rādiusā. "Lai nokļūtu līdz Madonas slimnīcai, man jābrauc ar trīs autobusiem. Bet te viss uz vietas. Kāda jēga bija pēdējos gados ieguldīt lielu naudu slimnīcas ēku atjaunošanā, ja tagad jāslēdz ciet?" jautā Ērgļu novada iedzīvotāja Skaidrīte Valaka. Arī darbinieki neizpratnē par valsts attieksmi pret mazajām lauku slimnīcām. "Esmu dzirdējis jautājumu — kāda velna pēc Ērgļos vajadzīgs rentgena aparāts? Bet mēs gadā to esam izmantojuši 1956 pacientiem. Rīgā varbūt domā, ka ikvienai ģimenei ir mašīna, lai aizbrauktu uz Madonu veikt šādu izmeklējumu, bet mīļie — nav ne mašīnu, ne degvielas, ko liet bākā," saka radiologs Juris Krastiņš, dzimis, audzis Ērgļos un visu mūžu nostrādājis šajā slimnīcā. Tādas pārmaiņas negaida "Pārmaiņas Ērgļu slimnīcā patiesībā nav nekas jauns. Mēs jau tām gatavojāmies, jo zinājām, ka saskaņā ar slaveno māsterplānu 2010.gadā šī iestāde kļūtu par aprūpes slimnīcu. Tikai 2010.gads pienāca krietni agrāk. Un mēs nebijām gatavi tam, ka, likvidējot stacionāru, nekas netiek piedāvāts vietā. Krīze jau nebūs mūžīgi, mēs izturētu, jo arī līdz šim esam pratuši strādāt bez parādiem, esam izveidojuši pat nelielu rezervi. Taču atstāt tukšu vietu — tas nav saprotams," norāda Ērgļu slimnīcas valdes priekšsēdētāja un ģimenes ārste Aina Braķe. Gatavojoties pārmaiņām, ēku un to siltumapgādes sakārtošanā, jaunu iekārtu iegādē četru gadu laikā ieguldīts vairāk nekā 200 000 latu. Tā kā slimnīcas īpašniece ir Ērgļu novada dome, turpmāk šīs iestādes uzturēšana pilnībā gulsies uz pašvaldības pleciem. "Terapeitiska profila dienas stacionārs un aprūpes slimnīca — tas būtu labs risinājums. Šobrīd rēķinām, cik izmaksātu viena pacienta apkalpošana," vēsta Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis. Dzīvība bija un būs Likvidējot Madonas rajona padomi, šovasar Ērgļu novads savā pārziņā pārņems arī pansionātu, ģimenes atbalsta centru Zīļuks un divus muzejus. "Nav jau tā, ka mūsu sētā ieved svešu bērnu un saka — ņemiet. Šīs iestādes bijušas mūsu teritorijā, tur strādā daudz mūsu cilvēku. Dotēt gan mēs tās nevarēsim, tāpēc jādomā, kā to visu efektīvi apsaimniekot. Pansionāts un Zīļuks ir iestādes, kuras pašas sevi atpelna, jo uzturēšanās tajās ir maksas pakalpojums. Droši vien par tādu kļūs arī slimnīca. "Ērgļos dzīvība bija un būs. Neformāli visus šos gadus tas joprojām saglabājies kā centrs. Te veidojusies lielāka iedzīvotāju koncentrācija, ir vidusskola, pasts, veikali, kultūras nams, kursē sabiedriskais transports, darbojas uzņēmumi, ir attīstīta tūrisma nozare. Šai vietai, neskatoties uz pārmaiņām, gals tik drīz nav paredzams," G.Velcis ir optimists.