"Mums tā ir privilēģija — būt šeit," saka argentīniešu izcelsmes
mākslinieka Kardo Kostas asistente Marisa Ripa. Atgāzusi galvu, saulē
piemiegusi acis, viņa seko ceļamkrāna saitēs šūpīgajam objektam
Pedvāles Kotem nr.14. Kad totēms nostiprināts, vilkdama dīvainas
zilbes, viņa vedina apkārt stabam un vērš uzmanību uz krāsainās zīmēs
un rakstos ieslēptajiem burtiem. Pievienojas autors — Kosta. No abu
sazvērnieciski triumfējošām sejām ir skaidrs, ka man tam vajadzētu būt
kaut kam pazīstamam. Pirmajā mirklī neko nesaprotu, bet tad atveras
"trešā acs" un izlasu: "Es atradu vabolīti mēslainē rotājot." Izrādās,
pirms ierašanās Pedvālē mākslinieks pētījis latviešu kultūru un
tradīcijas. Izmantojot internetā pieejamos resursus, Kostam izdevies
atklāt šīs skaistās un retās tautasdziesmas rindu. "Pedvāle — tā ir
brīnišķīga koncepcija. Modernās mākslas līdzāsdzīvošana ar dabu. Kaut
kas maģisks," uzskata M.Ripa. Kosta, vaicāts, kā satikušies ar Pedvāles
saimnieku tēlnieku Ojāru Feldbergu, atbild: "Pēc kataloga internetā.
Tas ir enerģijas stāsts. Sajutu, ka mums ir līdzīga domāšana. Tāpat kā
Feldbergs strādā ar akmens enerģiju, es strādāju ar koka un seno
simbolu enerģiju." Mākslinieks pastāsta, ka sestdien, 31.maijā, muzeja
sezonas atklāšanā viens no pasākumiem būs desmit cipresīšu iestādīšana
viņa objekta sievišķās un vīrišķās formas akmens krāvumos. Viņa
darinātais totēma stabs ir no koka, un saskaņā ar Kardo pārliecību —
tas, kas ir paņemts no dabas, jādod tai arī atpakaļ.
Ceļamkrāns brauc pa pļavu tālāk pie nākamā objekta. Pļava pašlaik,
iespējams, izkonkurē pat Pedvāles apmeklētāju iemīļotāko objektu — no
zilām mucām veidoto milzīgo Debesu krēslu. Pļava nopļauta brīdī, kad
pienenes izziedējušas. Neticami, bet pienenes, nevainojami apaļām pūku
galvām kā spuldzītes sakritušas vālos. Izskatās, ka uzsnidzis sniegs.
Ojārs Feldbergs stāsta, ka vēl skaistāk ir tad, kad mēness "viņas
apspīd". Ja grib, šo skatu var vērot arī Dabas ekrānā — lielā
laukakmenī izcirstā logā. "Tas ir brīdis, kad jūs skatāties viens otram
acīs," saka mākslinieks.
Eju Viņa pavadā
Kāpēc jums ir svarīgi izstādīt savu skulptūru tieši Pedvāles brīvdabas muzejā? Lietuviešu mākslinieks Mindaugs Navaks ar palīgiem pusstundu ir cīkstējies, lai īstenotu savu ideālo redzējumu un pabīdītu objektu Sija — garenu akmens bluķi par 20 cm tuvāk nogāzei. Sveicienam pastieptā roka ir auksta no sviedriem. "Māksla un daba sadzīvo kopā. Tā ir galvenā nagla," saka Mindaugs. Mākslinieks visaugstāk vērtē to, ka šeit neko nepārrok ar traktoriem un daba netiek varmācīgi lauzta. "Citu nevienu šāda vieta neinteresē. Kur jūs vēl atradīsiet vietu, kur neko nerok?..." — retoriski vaicā Navaks, kuram šis nebūs pirmais objekts Pedvāles ainavu parkā.
Beidzot brīvs mirklītis piesēst pļavā un aprunāties arī pašam saimniekam. Ojārs Feldbergs visu laiku ir stūmis, vilcis, turējis, izrīkojis strādniekus, fotografējis un sazvanījies par gaidāmo atklāšanas pasākumu. Vai ar gadiem jūsu atbilde sev ir mainījusies? Kāpēc jums tas viss vajadzīgs? "Nav mainījusies. Ar katru gadu tikai nostiprinās pārliecība, ka tā ir mana misija, dzīves uzdevums, dzīvesveids. Nē, vienkārši dzīve," atbild O.Feldbergs. Pagājušais gads Pedvālē bija viņa jubilejas gads. Mākslinieks atklāj, ka viņa nodoms ir dzīvot līdz simt gadiem, lai dzimšanas dienas instalācijā kraut iesāktie akmeņi nonāktu līdzsvarā. Ko jūs īsti pārdodat līdz ar ieejas biļeti? Iespēju veldzēties gleznainā ainavā? Apstākļus radošā gara un iztēles rosināšanai? "Es labprāt vispār nepārdotu biļetes. Bet pilnīgi viss maksā. Strādnieki, eļļa, traktors, ūdens, elektrība… Arī šis mirklis maksā," saka Feldbergs, fonā rūcot ceļamkrānam. Sev viņš var nemaksāt, bet citiem ir jāsamaksā un laikā. Vai kādreiz pats sev nav licies lecīgs? Kā nekā — viņš gluži kā radītājs Pedvālē rada savu pasauli. "Es to nesalīdzinu. Ar to lecīgumu ir tā. Radītājs katram cilvēkam devis radīšanas misiju, un jebkuram ir pienākums to turpināt gan fiziskā, gan emocionālā ziņā. Viņš jau mani kontrolē. Es darbojos viņa pavadā. Esmu viņa rīcībā. Viņš jau ir ne tikai tur (Feldbergs pamet ar galvu uz debesīm), bet arī pazemē," tēlnieks atzīstas, ka viņam tuvāks ir panteisms.
Akmens stādi
Gar Pedvāles muzeja ēku, kur pie logiem podos aug akmens puķes Petroflora pedvalensis, dodamies uz akmens stādījumu lauku. O.?Feldbergs akmeņu stādīšanu un audzēšanu sāka pagājušajā sezonā Akmens.Ainava. Apmēram 1000 kvadrātmetru platībā glītās vagās cilvēki (sabiedrībā zināmi un nezināmi) ir sastādījuši akmens stādus. Akmeņu stādījumi cauru gadu tika kopti kā jebkurš lauks. 2007.gada jūlijā pēc kārtējās pārbaudes O.?Feldbergs secināja, ka novērojami daži bojājumi un labvēlīgas augsnes nodrošināšanai aplaistīja stādījumus ar dabīgo karbamīdu. Tēlnieks ar akmeņu stādiem pabijis arī Talsos, Dižmāras tirgū. Andele gājusi labi, un par stādiem Feldbergs saņēmis pateicības — dažus tomātus, dažus gurķus un 16 latu.
Jūs, šķiet, esat vienīgais lauksaimnieks, kuram pret Zemkopības ministriju nav iebildumu. "Nē, nav. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir iestādījis savu akmeni," stāsta mākslinieks, un skumji piebilst — tikko vietējais lauksaimnieks pārdevis simt govis — neesot jēgas… "Vispār, tas ir traģiski," uzskata Feldbergs, kuru satrauc arī vides izmaiņas, kas izriet no jauno tehnoloģiju izmantošanas. Par problēmu kļuvis pat sadabūt sausus salmus Pedvāles uguns rituāliem. "Kas notiks ar tautu? Lauksaimniecība ir vajadzīga, lai nācija mācītos darba tikumu," Feldbergs ir pārliecināts.
Tēlnieks pieved pie akmeņu kaudzes lauka malā un sniedz dažus praktiskus padomus. Ļoti svarīgi ir skatīties uz akmeņiem tik ilgi, līdz kāds tiešām uzrunā. Feldbergs to salīdzina ar sievas vai vīra izvēlēšanos. Tad kaut ko vēlas, nevienam nesaka, akmeni ierok kādā no baroneses Ingridas fon den Brinkenas ravētajām vagām (viņa no sākuma domājusi, ka tiek āzēta, lai atriebtos par vācu jūgu, bet beigās patiesi aizrāvusies). Tad brauc prom, dzīvo un ik pa laikam piedomā, kā aug iestādītais akmens un kas notiek pašam krūtīs. Feldbergs domā, ka tur varētu būt kāda saistība. Pat ļoti liela. Pedvāles saimnieks apsola — lai arī šodien akmeņi tiks atmodināti, gribētāji varēs turpināt stādīt savus akmens dēstus arī jaunajā sezonā.
***
Sezonas atklāšana
31.maijā no plkst.14.00
- Jauno objektu iesvētīšana: Villu Jāniso (Igaunija/Somija) skulptūra Nejauši Pedvālē nokritis objekts MUNA MUNA; Kardo Kostas (Spānija/Šveice) vides mākslas objekts Pedvāles Kotem nr.14; Renē Reinumane (Igaunija) vides objekts Zobi u.c.
- Mobilo sakaru operatora BITE dāvināto gleznu atklāšana
- Iestādīto akmeņu modināšana
Piedalās: Laboratory of Stage Arts, Argentīnas deju studija Tangostudio, Talsu Krūmu mākslinieku grupa, Akciju sabiedrība