DESI indeksa Latvijas faktu lapā skaidrots, ka valsts attīstības līmenis atbilst ES vidējam. Progresu ļāvuši panākt uzlabojumi savienojamības aspektā (salīdzinoši augsts ir gan ātrdarbīgu platjoslas tīklu pārklājuma, gan to izvēršanas līmenis) un digitālo publisko pakalpojumu jomā (Latvijas Atvērto datu portāla atklāšana, kā arī pēc dažādām dzīves situācijām veidota pieeja, kas pieņemta publisko pakalpojumu sniegšanas vajadzībām).
Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto internetbankas un e-pārvaldes pakalpojumus, taču pusei iedzīvotāju nav digitālo prasmju vai to līmenis ir zems. Iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana ir priekšnosacījums, lai varētu izveidot iekļaujošus darba tirgus, kā arī paaugstināt to uzņēmumu produktivitāti, kuri patlaban
visai maz izmanto digitālās priekšrocības, sacīts faktu lapā.
EK norāda, ka 2017. gadā Latvijai izdevās panākt diezgan lielu progresu kopējā savienojamības aspektā, un tās izaugsmes temps līdzinājās ES vidējam. Attiecībā uz mājsaimniecību fiksētās platjoslas pārklājumu valstī vērojama stagnācija – tā joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja, ar 93% mājsaimniecību pārklājumu Latvijai atrodoties 24. vietā.
Jāuzsver, ka gandrīz viss pārklājums nodrošina nākamās paaudzes piekļuvi (NPP) (91% mājsaimniecību) un pat ātrdarbīgo platjoslu (88% mājsaimniecību), tādējādi Latviju ierindojot starp vadošajām dalībvalstīm, kuru rādītāji krietni pārsniedz ES vidējo. Arī 4G pārklājums Latvijā ir ļoti augsts (98% mājsaimniecību). Ātrdarbīgās un īpaši ātrdarbīgās platjoslas izmantošanas līmenis arī ir ievērojami augstāks par ES vidējo: 42% un 35% mājokļu abonē ātrdarbīgas un īpaši ātrdarbīgas platjoslas pakalpojumus, kas attiecīgi Eiropas Savienībā vidēji ir 33% un 15,4%.
Tomēr, neskatoties uz nelielu pieaugumu 2017. gadā, kopējā fiksētās platjoslas izmantošana Latvijā vēl aizvien ir mazliet zem ES vidējā rādītāja. Šo tendenci zināmā mērā kompensē daudz straujākais mobilās platjoslas pieslēgumu pieaugums, jo ir plašas iespējas izvēlēties datu plānus par pieejamām cenām, norāda EK.
Optiskā tīkla izveidē un 4G pakalpojumu ieviešanā Latvija ir izvirzījusies starp līderiem. Tomēr joprojām problemātiska ir digitālā plaisa, kas izveidojusies starp pilsētu un laukiem. Lai to novērstu, praktisku labumu var sniegt nesen pieņemtie noteikumi, ar kuriem tiek transponēta Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīva. Turklāt, lai nākotnē neatpaliktu no straujās savienojamības attīstības, visiem tirgus dalībniekiem jābūt savlaicīgi pieejamiem piemērotiem spektra blokiem agrīnai 5G tīkla izmēģināšanai un izvēršanai, sacīts faktu lapā.
Šāgada DESI indeksā pirmajās piecās vietās ir Dānija, Zviedrija, Somija, Nīderlande un Luksemburga, bet indeksu noslēdz Polija, Itālija, Bulgārija, Grieķija un Rumānija.
No Baltijas valstīm Igaunija DESI indeksā ierindojusies 6.vietā, bet Lietuva - 13.vietā.