Esošā valdība nepamierinās sporta organizāciju lūgumu kompensēt ziedojumu kritumu

Jau vēstīts, ka šogad 4. septmbrī Saeimas Sporta apakškomisija lēma vērsties pie valdības ar prasību rast iespējas kompensēt ziedojumu sarukumu sporta nozarei aptuveni divu miljonu eiro apmērā. Tāpat apakškomisija vēstulē aicināja Ministru kabinetu palielināt valsts budžeta programmas Sports bāzes finansējumu 2019.-2021. gadam desmit miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu nozares sekmīgu darbību un izaugsmi ilgtermiņā.

Izskatīšanai nākamās nedēļas, 23. oktobrī, Ministru kabineta sēdē iesniegts valdības atbildes vēstules projekts apakškomisijai, kurā uzsvērts, ka Izglītības un zinātnes rīcībā nav divu miljonu eiro, ko 2018. gadā novirzīt sporta organizācijām.

Savukārt par nozares finansējuma pieaugumu ilgtermiņā uzsvērts, ka šis jautājums tiks skatīs 2019. gada un vidēja termiņa budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Attiecībā uz Saeimas apakškomisijas pausto par finansējuma samazināšanos sporta nozarei saistību ar izmaiņām Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likumā un to saistību ar ziedotāju paradumu maiņu, Finanšu ministrija (FM) norādīja uz vairākiem aspektiem, pirmkārt, UIN likums neierobežo ziedotāju iespējas un vēlmi ziedot, bet tieši pretēji, UIN samaksa tiek atlikta, lai stimulētu uzņēmējdarbību un veicinātu arī plašāku uzņēmēju loku atbalstīt sabiedrībai vērtīgus projektus, radot iespējas piemērot UIN stimulus ziedojumiem Sabiedriskā labuma statusu ieguvušajām organizācijām.

FM uzsvēra, ka ziedojumu saņēmēju loks, kurus valsts atbalsta, piedāvājot nodokļa stimulu ziedotājiem, saglabājas līdzšinējais, savukārt potenciālo ziedotāju loks ir paplašinājies, jo UIN modelis paredz trīs dažādus veidus nodokļa stimula piemērošanai ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām.

Tāpat FM komentēja sporta nozares nevalstisko organizāciju pausto, ka ziedotāju aktivitāte 2018. gadā ir samazinājusies. FM informēja, ka visos iepriekšējos gados ziedotāju aktivitāte ir pieaugusi tieši otrajā pusgadā un pēdējos gada mēnešos, līdz ar to šobrīd nav iespējams izdarīt secinājumus par ziedoto līdzekļu samazinājumu nozarei, pamatojoties tikai uz pirmā pusgada datiem.

Piemēram, 2017. gada otrajā pusgadā sporta nozares nevalstiskajām organizācijām ziedotās summas veidoja aptuveni divas trešdaļas no visa gada ziedojuma apmēra, lielāko apmēru sasniedzot decembrī - 44% no visām ziedotajām summām. Kopumā 2017. gadā sporta nozares organizācijām ziedoti aptuveni 15 miljoni eiro jeb 36% no visām ziedotām summām. No šīs summas gada pirmajā pusgadā tika ziedoti 35%.

"Ziedojumiem ir brīvprātības raksturs, un ziedošana kā tāda nav pašmērķis, bet viens no instrumentiem sabiedriskā labuma nodrošināšanai. Ziedojumi ir papildus atbalsts sporta nozares nevalstiskajām organizācijām, bet atsevišķos gadījumos nav izšķirošs sporta nozares NVO darbības nodrošināšanai," skaidroja FM.

Pēc FM rīcībā esošajiem datiem, sporta nozarē vairākām sabiedriskā labuma organizācijām ziedojumi veido nebūtisku ienākumu daļu, turklāt dažos gadījumos ziedojumus ir veikušas valsts kapitālsabiedrības. "Tā kā valsts kapitālsabiedrības parasti pieņem lēmumu par ziedojumiem gada nogalē, šobrīd nav informācijas par plānoto ziedojumu politikas maiņu," piebilda FM.