Ministrs šodien pēc valdības sēdes klātesošajiem žurnālistiem skaidroja, ka Latvija ir apņēmusies uzņemt patvēruma meklētājus un, sniedzot atbalstu Turcija, valsts arī no Turcijas varētu uzņemt 50 patvēruma meklētājus, tomēr tas notiktu tikai esošo kvotu ietvaros.
Viņš arī piebilda, ka šo cilvēku uzņemšanai laika rāmis esot divi gadi, taču tas neizslēdz iespēju, ka tuvākajā laikā Latvijas amatpersonas varētu nodibināt kontaktus ar kolēģiem Turcijā vai arī doties uz Turciju, lai sāktu minēto procesu.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka Latvija pašlaik apsver iespēju sākt personu pārvietošanu no Turcijas.
Taujāts par notikušo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Turcijas samitu, kurš norisinājās Briselē, Jansons atzina, ka Latvija pozitīvi vērtē vienošanos par neatliekamajiem pasākumiem, lai atgrieztos pie normālas Šengenas zonas darbības. Latvija uzskata, ka Šengenas zonas izveide un funkcionēšana ir viens no galvenajiem ES sasniegumiem, un mūsu interesēs ir Šengenas sistēmas saglabāšana.
Tāpat Latvija novērtē Grieķijas centienus šajā ārkārtas situācijā un izprot nepieciešamību sniegt tālāku atbalstu Grieķijai ES ārējās robežas pārvaldībā, migrantu identifikācijā, reģistrēšanā un drošības pārbaužu veikšanā, neatbilstīgo migrantu atgriešanā, kā arī tās patvēruma sistēmai.
Latvija jau aktīvi atbalsta Frontex kopīgās operācijas ar personālu un aprīkojumu. Turpmāki aicinājumi piedalīties tik izvērtēti atbilstoši valsts kapacitātei.
Tāpat Latvija atbalsta mērķi panākt vienošanos par priekšlikumu par Eiropas robežu un krasta apsardzes izveidi līdz jūnijam. Latvija piekrīt un pilnībā atbalsta Eiropas robežu un krasta apsardzes galvenos darbības virzienus un elementus. Latvija arī ir paudusi gatavību obligātās reaģēšanas rezerves ietvaros piedalīties ar 30 robežsargiem, kas veido 2% no kopējās rezerves.
Jansons arī pastāstīja, ka Latvija apsver iespēju sākt personu pārvietošanu no Turcijas, taču sīkākas detaļas par šo ieceri nesniedza.