Līga Legzdiņa, kurai vārds pēc pāriešanas Islāmā ir Fatima, ir viena no retajām musulmaņu sievietēm, kuru galvassegu nēsāšanas aizliegums Latvijā skartu vistiešāk. Viņa izsaka gatavību Latviju sūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
“Ja pieņems to likumu, tad es, visticamāk, domāšu par kaut kādu tiesāšanos, jo privātā dzīve un tiesības uz reliģijas praktizēšanu tiek ļoti nopietni ierobežotas. Var radīt plaisu starp islāmticīgajiem un pārējo sabiedrību, naidu pret islāmticīgajiem. Ir tāda sajūta, ka tie stereotipi tiek tikai nostiprināti un baroti,” komentēja Fatima.
Viņa ir dziļi reliģiska un bez nikāba nekādā gadījumā neiziet sabiedrībā.
“Tas nozīmētu, ka maksimāli ir jāizvairās no uzturēšanās publiskās vietās. Cilvēkam, kurš turpmāk būs ieslēgts četrās sienās, nebūs iespējas aizbraukt līdz pilsētai vai pie ārsta, manuprāt, ir ļoti liels kaitējums, un būs izjaukta dzīve. Jāmaina dzīvesvieta, jāpārceļas uz laukiem, kur vismaz savā privātīpašumā var pastaigāt svaigā gaisā,” vērtēja Fatima.
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns, kurš bija rakstījis noraidošu atzinumu Tieslietu ministrijas (TM) iepriekšējam likumprojektam par galvassegu aizliegšanu, uzskata - arī šoreiz ierosinājums ir apšaubāms.
“Drošībai arī tas nav nekāds papildus garants, jo bumbu var paslēpt bikini, var paslēpt Saeimas deputāta portfelī. Es tiešām neredzu nekādu draudu. Tā ir tada dzīvošana pagātnē, tāda fobiju konstruēšana, mēs atsaucamies uz ideālo latvietību, kāda nekad nav bijusi,” sprieda Tēraudkalns.
Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska vērtē - musulmaņu galvassegu aizlieguma nepieciešamība nav pietiekoši pamatota, lai tiesvedības gadījumā Latvija nezaudētu. Te sekulārisma tradīcijas nav tik dziļas kā Francijā.
“Ja skatās tos argumentus, ko tiesa ir izmantojusi Francijas kontekstā, tad Latvijai ne tuvu nav tādi argumenti. Likumprojekts ar tik plašu aizliegumu pašreizējā Latvijas kontekstā nonāks pretrunā ar reliģijas brīvību,” uzskata Kamenska.
Tikmēr raidījuma uzrunātie iedzīvotāji Rīgas ielās ir visai noraidoši pret musulmaņu galvassegām nikābu un burku.
“Nu nezinu, nepatīkami, jo mēs jau te tā dzīvojami atklāti,” vērtēja Diāna. “Ar visiem tiem teroraktiem un pārējo, dēļ tā visa tas ir bīstami, jo Latvijā arvien vairāk un vairāk uzrodas tādu cilvēku,” norādīja Gints.
Tiesībsarga birojs ar savu atzinumu TM sagatavotajam priekšlikumam klajā nākšot jaunnedēļ.
Tikmēr koalīcijas partijas likumprojektu sliecas atbalstīt, kā galveno argumentu minot sabiedrības drošības intereses.
“Personīgi mans viedoklis, sevišķi kā Nacionālās drošības komisijas vadītājai, es viennozīmīgi tādu atbalstītu. Kaut vai arī tas zināmā mērā aizskar kaut kādu cilvēku cieņu un reliģiskās intereses, drošība vienmēr ir prioritāra. Un mēs redzam tomēr, ka šajā situācijā, ja tiek izmantotas šādā veidā sievietes vai sieviešu tērps, ka tur var būt apakšā paslēpti ieroči vai spridzekļi, tad, runājot par sabiedrības drošību, es personīgi noteikti aicinātu savu frakciju atbalstīt,” norādīja Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa.
“It sevišķi šajā situācijā šie drošības riski ir ļoti apdraudēti. Cilvēks ir jāatpazīst, jāsaprot, kas viņš ir, jābūt kādā dokumentā fiksētai viņa sejai. Ja visa seja ir aizklāta, parādās tikai sejas daļa vai acis, kā šajā situācijā mēs varam runāt par kādu konkrētu drošības faktoru? Es domāju, ka tas ir ļoti būtisks apstāklis,” tā uzskata Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
abi labi
Kolts
Hallal