Jāpiebilst, ka kopš pagājušā gada jūlija nozarē nav notikušas nekādas vērā ņemamas izmaiņas, trijos mēnešos apgrozījuma indekss bijis pat identisks, zīmīga sakritība. Gandrīz nav mainījies arī gada pieauguma temps kopš janvāra, kad tas bija 1.8%. Tātad varētu teikt, ka nozarē valda gandrīz nepieredzēts miera stāvoklis pēc straujā krituma krīzes laikā un straujās atgūšanās pēc tam.
Mazumtirdzniecībai un patēriņam kopumā būs ļoti svarīga loma izaugsmes tempa noturēšanā šī gada 1.pusē, jo eksportētājiem šis nav vieglākais laiks. Gan jaunākais DNB Latvijas Barometrs, gan jaunākie Eiropas Komisijas (EK) publicētie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma dati dod cerību, ka tas notiks, par spīti pieticīgajiem rādītājiem gada pirmajos mēnešos. Cerīgi izskatās arī gadu mijā strauji pieaugušais mājsaimniecību noguldījumu apjoms, tas februārī bija par 12.9% lielāks nekā pirms gada.
Barometra datos februārī ģimenes materiālās situācijas vērtējums tikai par punktu atpaliek no decembra līmeņa, kas bija līdz šim augstākais. Ģimenes materiālā stāvokļa prognoze februārī samazinājās nedaudz vairāk, par 3 punktiem, bet joprojām ir plusos. Februārī pasliktinājās valsts vispārējās virzības indekss, kas atspoguļo sabiedrības emocionālo noskaņojumu. Barometra aptauja šoreiz bija veikta no 8. līdz 19. datumam, tātad pēc Krimas krīzes sākuma.
EK publicētajos datos patērētāju noskaņojums Latvijā šī gada 1.ceturksnī nav būtiski mainījies un ir augstāks nekā vidēji pērnā gada otrajā pusē, kā arī tuvs krīzes pārvarēšanas perioda augstākajam punktam. Līdzīgi kā Barometrā, cilvēku vērtējums par viņu materiālo situāciju nākotnē ir drīzāk optimistisks. Mazumtirdzniecības noskaņojuma indekss martā pat vēl pieauga pret februāri, kad tas jau bija augstākais kopš 2007.gada novembra.
Šobrīd nešķiet, ka Krimas krīzei būs liela ietekme uz patēriņu. Dramatizētas globālu paradigmu maiņu apcerēšanas vietā pamazām nāk pragmatiska domāšana par stratēģiskajiem darbiem valsts drošības stiprināšanā. Arvien skaidrāk iezīmējas arī iespējamā ietekme uz Latvijas ekonomiku, kas visdrīzāk būs nepatīkama, taču ne graujoša. Ja Krievija nesāks jaunas liela mēroga militāras akcijas, tad nebūs arī jaunu liela mēroga ekonomisko sankciju pret šo valsti un ietekme uz mūsu tautsaimniecību izpaudīsies galvenokārt caur kaimiņvalsts vispārējās ekonomiskās situācijas mērenu pasliktināšanos un zemāku rubļa kursu. Diemžēl joprojām gan nevar izslēgt arī pretējo scenāriju.
Runājot par atsevišķām produktu kategorijām, joprojām izceļas apģērbu un apavu mazumtirdzniecība, februārī tajā gada griezumā bija kāpums par 14.5% un tā ir vienīgā no lielajiem sektoriem, kurai izdevies pārliecinoši atgriezies „trekno gadu” līmenī. Pilnīgi pretēja aina ir audio un video preču tirdzniecībā, tā gada laikā sarukusi par 13.6% un acīmredzot saistāma ar tehnoloģiju izmaiņām, plašu un daudzveidīgu „verķu” gammu aizstājot mazām multifunkcionālām kastītēm, ko ikdienā nēsājam līdzi kabatā, tātad tas varētu būt neatgriezenisks process.