Kopš šī gada šis liegums ir spēkā pat bez tiesas sprieduma - tikai ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu konkrētp personu iekļaujot riskanto personu reģistrā. Dienas Biznesa apjautātie uzņēmēji atzīst šo sistēmu par labu, jo ļauj izslēgt no spēles visu veidu "pseidoīpašniekus" un "pseidopriekšsēdētājus", kuri "savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aliņu", taču vienlaikus norāda uz vairākiem riskiem, kad tā dēvētajā melnajā sarakstā kādu iemeslu dēļ varot nokļūt arī normāli cilvēki, kuru uzņēmējdarbība bijusi neveiksmīga un kuru adrese būs riskanto adrešu reģistrā.
Vienlaikus kritiski tiek vērtēts fakts, ka šis melnais fizisku personu reģistrs ir slēgts un tajā nevar ielūkoties uzņēmēji, lai pārbaudītu, vai tajā nav kāds, viņuprāt, aizdomīgs cilvēks.
ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs uzslavējis melnā reģistra izveidi un cer, ka tā nākotnē radīs taustāmu uzlabojumu nodokļu iekasēšanā, tomēr "šobrīd VID cīnās pats ar savas iepriekš pieļautās bezdarbības sekām", jo atbilstoši VID publiski pieejamiem datiem par saimnieciskās darbības apturēšanu ir vairāk nekā 15 000 ierakstu - aptuveni 20 reižu vairāk nekā ir identificēto riska personu.