Kā skaidroja filmas Kolka Cool producente Madara Melberga, nacionālais pasūtījums kino jomā nozīmētu, ka tiek izveidots atsevišķs papildus budžets un konkurss ar attiecīgiem noteikumiem, kuros skaidri tiktu nodefinēts, kāda tipa filma valstij nepieciešama, piemēram, ģimenes, vēsturiski patriotiska vai kāda cita.
"Tādas filmas kā Kolka Cool, režisora Gata Šmita veidotā Seržanta Lapiņa atgriešanās un citas uzskatāmas par autorkino un pēc būtības nevar tikt interpretētas kā ideoloģiskas mediju formas. Ja ierēdniecība, it īpaši partejiska, sāktu noteikt, kāda tipa kultūras pienesums būtu vajadzīgs mūsu sabiedrībai, mēs vairs nevarētu runāt par brīvu kultūras telpu, bet gan par propagandu vistiešākajā nozīmē. Komentējot Dzintara izteikumu par sabiedrībai saistošu filmu uzņemšanu, būtu jāapsver, vai sabiedrībai saistošs nav, piemēram, seriālu formāts, savukārt māksla, autorkino ir neatkarīgs kultūras produkts, kas tiek piedāvāts gara telpas bagātināšanai un dažādošanai," uzsvēra Melberga.
Tai pat laikā viņa norādīja, - ja kino tiek uztverts kā medijs, tad tas var tikt izmantots ideoloģiskos un audzinošos nolūkos, turklāt neesot nekāds noslēpums, ka šādi tas tiek izmantots valstīs, kurās pastāv totalitārs režīms.
Jau ziņots, ka Dzintars Valstiskās audzināšanas apakškomisijā atklāja, ka nesen kinoteātrī kopā ar sievu bijis uz filmu Kolka Cool, kas bijusi savā ziņā interesanta, taču tai pat laikā viņš juties priecīgs, ka uz filmas seansu līdzi nav paņēmis bērnus, jo filmā aktieri lamājās, dzēra, grauza saulespuķu sēklas un darīja daudz ko citu. "Mēs mākslā nevēlamies iejaukties, kā arī netaisāmies tasīt kaut kādu cenzūru, taču mēs vēlamies runāt par valsts līdzekļu izlietojumu, gūstot pārliecību, ka atbalstīti tiek projekti, kas ir sabiedrībai saistoši," izteicās Dzintars.
Režisora Jura Poškus filma Kolka Cool savu pirmizrādi piedzīvoja pavisam nesen, 12.decembrī, kļūstot par 2011.gada trešo skatītāko pašmāju filmu kinoteātros. Kā novēroja aģentūra LETA, skatītāju interese par šo filmu nav mazinājusies, jo kinoteātrī Splendid Palace vakar bija izveidojusies gara cilvēku rinda, kas vēlējās iegādāties biļetes uz filmas seansu.
Neskatoties uz to, ka filmā varoņi brīžiem savos izteikumus ir skarbi un lieto lamuvārdus, viņu dialogi ir pilni ar ironiju, izraisot smieklus skatītāju zālē. Filma veidota melnbaltā formātā, nenovēršot skatītāju uzmanību uz nebūtiskām lietām, ļaujot pilnībā pievērsties galvenajiem notikumiem uz ekrāna - dzīvi Kurzemes ciematā, kur savas dienas bezrūpībā vada divi brāļi un viņu draugi.