Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) piektdien NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes sēdē klātesošajiem skaidroja, ka Kultūras ministrija ir sagatavojusi pieteikumu jaunajām politikas iniciatīvām par 700 000 eiro, kas būtu nepieciešami fonda izveidei. Tomēr ir jāņem vērā esošā situācija budžetā. "Kopējā situācija ar valsts budžetu ir tāda, kā ir, un sarunas notiek par nozaru budžetu mazināšanu, un jaunajām politikas iniciatīvām papildu līdzekļi rasti netiek," skaidroja ministre. Viņa piebilda, ka koncepciju var īstenot tad, ja ir pieejams finansējums un ir pietiekošs atbalsts no Ministru kabineta par finansējuma piešķiršanu.
Plānots, ka koncepcija par NVO fondu valdībā tiks iesniegta vēl šoruden, informēja Kultūras ministrijas Integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere. Valdībai tiks piedāvāti vairāki koncepcijā aprakstītie varianti par fonda darbību un tai būs jāizšķiras par piemērotāko. NVO fonds paredz atbalstu NVO kapacitātes stiprināšanai, sadarbības stiprināšanai starp organizācijām, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, kā arī tas varētu būt atbalsts neparedzētiem gadījumiem.
NVO pārstāvji šodien gan uzsvēra, ka finansējumu fonda izveidei iespējams gūt no valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem, paplašinot ziedojumu mērķus. Par to informētas arī valsts augstākās amatpersonas.
Tomēr Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens vērsa uzmanību, ka situācija ar valsts kapitālsabiedrību peļņu šogad nav viennozīmīga, jo sarežģītās budžeta situācijas dēļ kapitālsabiedrībām šogad 90% peļņas jāieskaita valsts budžetā un to nevar atstāt uzņēmumu rīcībā. Tāpat viņš uzsvēra, ka nav apstiprināts finansējums nevienai no ministriju jaunās politikas iniciatīvām un nākamā gada budžetā apmierinātas tikai ministriju neatliekamās vajadzības un arī ne visas. Komentējot iespēju gūt finansējumu no kapitālsabiedrību ziedojumiem, Ašeradens atbildēja, ka tas ir jāizvērtē un, iespējams, jāveic intervence ziedojumu izlietošanas mehānismā. Vienlaikus gan jāatceras, ka ziedojums nevar būt kā pastāvīgs finansējuma avots. Tāpēc nevar domāt par ziedojumiem kā budžeta pozīciju.
Jau ziņots, ka Kultūras ministrijas darba grupa izstrādājusi trīs variantus, kā varētu veidot valsts finansētu NVO fondu.
Konceptuālajā dokumentā ir piedāvāti trīs varianti, tomēr viens no tiem tiek noraidīts, priekšroku dodot diviem risinājumiem. Pirmais risinājuma variants ir veidot jaunu, neatkarīgu NVO fondu, kas varētu būt nodibinājums. Fondā varētu tikt konsolidēts visu ministriju NVO atbalstam paredzētais finansējums.
Kā otrais modelis tiek piedāvāts nozares NVO fonds - nozares paredzētais finansējums, kur katra ministrija pati piešķir finansējumu savas nozares NVO. Kā šodien NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē skaidroja Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere, šis piedāvājums nācis no ministrijām un tas praktiski nozīmē, ka nekas netiek mainīts. Kā trešais risinājums tiek piedāvāts izveidot NVO darbības atbalstam atsevišķu valsts budžeta programmu. Šo programmu varētu administrēt Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kam jau ir līdzīga pieredze un kompetence.
Izvērtējot katra modeļa priekšrocības un trūkumus, darba grupa noraidījusi pirmo risinājumu, norādot, ka darba grupas locekļu atbalsts dalās starp otro un trešo variantu.
Kā otrā varianta priekšrocības tiek minētas, ka katra ministrija savas kompetences ietvaros vislabāk pārzina specifiskos nozares jautājumus un vajadzības, un šīs prakses saglabāšana sniegtu iespēju novirzīt valsts budžeta līdzekļus salīdzinoši īsā laika periodā un atbilstošā kvalitātē. Tāpat šis variants dotu iespēju katrai ministrijai izvērtēt, vai un kā optimālā veidā finansiāli atbalstīt savas nozares NVO.
Izceļot trešā modeļa priekšrocības, darba grupa norāda, ka SIF ir guvis atpazīstamību NVO sektorā kā fonds, kas pārdala finansējumu biedrību un nodibinājumu pamatdarbībai, aktivitātēm, interešu aizstāvības nodrošināšanai un citām programmām. Tāpat fondam ir izveidota procedūra publiskā finansējuma pārdalei un uzraudzībai pret finansējuma saņēmējiem. Turklāt finansējuma saņēmējiem tiek piemērotas vienādas prasības. Tomēr ir identificēti arī šī modeļa trūkumi, piemēram, plānošana ir neefektīva, jo nav stratēģiska pārnozaru redzējuma. Tāpat prioritāšu plānošana starp ministrijām ir nekoordinēta, tā notiek atkarībā no to kapacitātes un zināšanām.
Finansējums šajā fondā varētu ienākt no valsts budžeta, kā Saeimas frakcijām piešķirtais publiskais finansējums jeb deputātu kvotas, valsts kapitālsabiedrību ziedojumu veidā, no Eiropas Savienības (ES) programmām, ES fondiem un no ārvalstu finanšu instrumentiem.