Ministrijā atzīmēja, ka kopējais rūpniecības produkcijas apmērs 2018.gada novembrī bija par 0,6% mazāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Tāpat kā iepriekšējos divos mēnešos, samazinājumu rūpniecībā novembrī noteica kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 12,2%, kamēr apstrādes rūpniecībā saglabājās stabila izaugsme un nozares produkcijas apmēri novembrī bija par 3,3% lielāki nekā pirms gada. Pieaugums novembrī fiksēts arī ieguves rūpniecībā - par 12,1%, salīdzinot ar 2017.gada novembri.
FM skaidroja, ka līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos vienu no būtiskākajiem devumiem apstrādes rūpniecības izaugsmē nodrošināja tās lielākā apakšnozare - koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kur produkcijas apmērs, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, palielinājās par 3,2%, tomēr izaugsmes tempi šajā apakšnozarē pēdējos mēnešos pakāpeniski pazeminās.
"Tikpat nozīmīgs devums apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanai, kā arī elektrisko iekārtu ražošanai. Abas šīs nozares novembrī uzrādīja izcilus pieauguma tempus, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinoties attiecīgi par 15,5% un 30,4%," informēja ministrijā.
Savukārt otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē - pārtikas produktu ražošanā - produkcijas apmēri samazinās kopš pērnā gada aprīļa un novembrī bija par 2,9% mazāki nekā 2017.gada novembrī. FM norādīja, ka pēdējos mēnešos samazinās gan piena produktu ražošana, gan zivju pārstrāde un konservēšana, gan augļu un dārzeņu pārstrāde, kamēr gaļas un gaļas produktu ražošana pieauga.
"Novembrī visai būtisku samazinājumu piedzīvojusi būvmateriālu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanai salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri samazinoties par 10,4%. Dati par būvmateriālu nozares apgrozījumu parāda, ka ražošanas apmēri bremzējas eksporta pieprasījuma samazināšanās dēļ, kamēr nozares apgrozījums vietējā tirgū turpina pieaugt," secināja FM.
Ministrijā arī uzsvēra, ka visā apstrādes rūpniecībā kopumā apgrozījuma pieauguma tempi eksportā novembrī bija mazāki par apgrozījuma pieaugumu vietējā tirgū un signalizē, ka ārējais pieprasījums pēdējos mēnešos ir vājinājies un par galveno ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku ir izvirzījies iekšzemes pieprasījums.
"Līdz ar to arī apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi vairs nav tik strauji, kā bija ierasts redzēt pēdējos gados. 2018.gada 11 mēnešos kopumā apstrādes rūpniecības apmērs palielinājies par 3,1%. Rūpniecības nozarē kopumā pieaugums 11 mēnešos bijis zemāks - 1,7% apmērā. To noteicis galvenokārt ražošanas apmēru kritums svārstīgajā un no laika apstākļiem atkarīgajā elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 2,2%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu," skaidroja FM.
Ņemot vērā nedaudz lēnāko ekonomikas attīstību Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, ministrijā prognozēja, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā gaidāmi salīdzinoši mēreni izaugsmes tempi. Vienlaikus pēdējie pieejamie apstrādes rūpniecības ekonomiskās konfidences rādītāji Latvijā norāda uz nozarē strādājošo uzņēmēju optimisma palielināšanos un ļauj sagaidīt, ka nozarē šogad saglabāsies pietiekami spēcīga izaugsme.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide pērn 11 mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 1,7% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 3,1%.