LETA jau vēstīja, ka gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā piemērot PVN likmi 5% apmērā līdzšinējo 12% vietā.
Reirs norādīja, ka samazinātā PVN piemērošana vietējai drukātajai presei un e-grāmatām ir atbalstāma, turklāt tam nebūtu negatīvas fiskālas ietekmes.
"[Jautājumā par drukāto presi] savijas ģeopolitika un ideoloģija. Liela daļa laužu reģionos informāciju iegūst no drukātajiem medijiem. Tomēr mediji patlaban strādā ar zaudējumiem, tāpēc mums ir jādod iespēja šai informācijai nokļūt pie cilvēkiem. Līdz ar to samazinājums PVN drukātajai presei ir pareizs risinājums," uzskata Reirs.
Ministrs piebilda, ka patlaban samazinātā PVN likme 12% tiek piemērota gan vietējai prese, gan trešo valstu drukātajiem medijiem. "Sanāk tā, ka mēs subsidējam kaimiņvalstu negatīvo naratīvu pret mums caur samazinātu PVN. Pareizāk būtu trešo valstu medijiem piemērot pilno PVN likmi 21% apmēra," atzina finanšu ministrs.
Vienlaikus Reirs uzsvēra, ka PVN samazināšana kādam produktam nenozīmē šī produkta cenas samazinājumu. "PVN samazināšana nekādā gadījumā nesamazinās cenu, jo to veido pirktspēja. Tomēr līdzekļi paliks uzņēmumu rīcībā, lai segtu zaudējumus," skaidroja finanšu ministrs.
LETA jau vēstīja, ka nodokļu izmaiņu kontekstā ministrijas piedāvā diskutēt par produktiem, kuriem piemērot samazināto PVN likmi. Laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvāts samazināt līdz 5% iekšzemes un Eiropas Savienības (ES) valstu izdevumiem, savukārt ārpus ES valstu laikrakstiem un periodikai PVN likme būtu 21%. Tas valsts budžetā radītu iztrūkumu divu miljonu eiro apmērā gadā.
ZANE
bet