"Jaunās iniciatīvas banku uzraudzībai drīzāk palīdzēs Eiropā kopumā. Par Latviju un Baltiju, un Skandināviju man nav bažu. Taču ir pietiekami liela nenoteiktība daudzās lielajās eirozonas valstīs," aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs.
Vilks atzīmēja, ka Latvijā situācija ir salīdzinoši skaidra. "Lielās skandināvu bankas Latvijā jau tiek vētītas no mūsu puses, no skandināvu puses un no Eiropas puses. Tur nevajadzētu būt negatīviem pārsteigumiem. Tās bankas ir solīdas, ar lielu kapitālu. Spēcīgākās Eiropā pašlaik ir skandināvu bankas. Ar to nav problēmu," sacīja ministrs un vērsa uzmanība, ka Latvijā būtiski ir uzlabota arī pārējo banku uzraudzība, tā ir kļuvusi ļoti elastīga un bankas, kurām ir lielāks nerezidentu īpatsvars noguldījumos un biznesā, tiek vērtētas atšķirīgi.
Vienotajam banku uzraudzības mehānismam jāsāk darboties 4.novembrī. Vienotajā banku uzraudzības mehānismā piedalās visas eirozonas valstis, bet pārējās Eiropas Savienības valstis var pievienoties brīvprātīgi. Nākamgad, kad eirozonai pievienosies Lietuva, arī tās bankas tiks iekļautas Vienotajā uzraudzības mehānismā.
Latvijā ECB sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas - Swedbank, SEB banku un ABLV Bank.
Nodrošinot tiešo uzraudzību eirozonas lielākajās bankās, ECB sekos līdzi, vai kredītiestāžu stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu, vai kredītiestādes pašu kapitāls ir atbilstošs tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. Attiecībā uz pārējām bankām šie uzdevumi paliks nacionālo uzraugu kompetencē, Latvijas gadījumā - FKTK. FKTK sadarbosies ar ECB, sniedzot informāciju par būtiskiem uzraudzības lēmumiem arī par pārējām Latvijas kredītiestādēm.
FKTK kompetencē joprojām būs pārraudzīt kredītiestāžu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumus, finanšu instrumentu tirgus likumu ievērošanu un citus banku darbības aspektus.
Tāpat nacionālās uzraudzības iestādes turpinās līdzšinējā kārtībā uzraudzīt parējos tirgus dalībnieku segmentus - krājaizdevu sabiedrības, apdrošinātājus, finanšu instrumentu tirgus dalībniekus, pensiju fondus, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes u.c.
ECB tieši uzraudzīs aptuveni 120 bankas. To aktīvu kopējā vērtība ir apmēram 25 triljoni eiro, kas veido aptuveni 85% no kopējiem banku aktīviem Vienotā uzraudzības mehānisma valstīs.
Vienotais uzraudzības mehānisms ir viens no Banku savienības pīlāriem. Pārējie ir Vienotais noregulējuma mehānisms, kas pilnā apmērā sāks darboties 2016.gadā, lai gan daži elementi sāks funkcionēt jau nākamgad, kā arī harmonizētā noguldījumu garantiju sistēma.