Deputāts Andris Šķēle uzsvēra, ka likumprojekta norma pašreizējā redakcijā noteic, ka jādeklarē pilnīgi visi ārvalstīs piederošie transportlīdzekļi. Viņš ieteica noteikt konkrētu vērtību, virs kuras transportlīdzeklis būtu deklarējams. "Lai nebūtu tā, ka visiem jādeklarē savas gumijas laivas," sacīja Šķēle.
Savukārt deputāts Kārlis Šadurskis piedāvāja likumprojekta versijā iekļaut atsauci "ja personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir sauszemes, ūdens vai gaisa transporta līdzeklis, kura vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas". Komisijas deputāti piekrita pievienot šādu priekšlikumu.
Deputāti komisijas sēdē arī vienojās attiecībā uz deklarējamiem naudas uzkrājumiem likumprojektā paredzēt, ka jādeklarē gan skaidras, gan bezskaidras naudas uzkrājumi kopā.
Pārrunājot aizņēmumu un aizdevumu deklarēšanu, gan Saeimas Juridiskā biroja pārstāve, gan komisijas vadītājs Jānis Reirs atzina, ka šāda priekšlikuma ieviešanas dēļ varētu rasties strīdi starp daudziem aizdevējiem un viņu parādniekiem. Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka praksē varētu rasties situācijas, ka kāda no pusēm varētu deklarēt lielāku parāda summu, nekā tā ir patiesībā. "Lūdzam komisiju vērtēt, vai nav riska, jo šo normu var izmantot dažādi," teica Juridiskā biroja pārstāve.
Arī Reirs piekrita, ka šāda iespēja pastāv, taču minēja, ka pašlaik neredz iespēju, kā minēto problēmu varētu atrisināt. "Mēs pagaidām neredzam risinājumu šā riska samazināšanai, jo tas arī bez šī likuma ieviešanas pastāv," pastāstīja Reirs.
Komisijas sēdē deputātiem radās diskusijas par to, cik vērtīgs īpašums ir jādeklarē un vai ir jādeklarē kopējais īpašums vai atsevišķa piederošā vienība, piemēram, zirgs. Deputāti arī uzsvēra, ka ir jānorāda, kāds īpašuma vērtības atskaites punkts, kuru ņemot vērā var saprast, kas ir jādeklarē un kas nav. "Pretējā gadījumā veidosies situācija, ka iedzīvotājam ir jānorāda katras viņam piederošās kaklasaites vērtība, ja kopējā mājsaimniecības piederumu vērtība pārsniegs šos desmit tūkstošus latu [50 minimālās mēnešalgas]," klāstīja Šadurskis un piebilda, ka "katrā mājsaimniecībā kopējā mantu vērtība ir lielāka par desmit tūkstošiem, līdz ar to sanāk, ka visi Latvijas iedzīvotāji, kas nedeklarēsies, ir pārkāpēji. Un radīt tik lielu normu, kur pēc vajadzības katrs izrādās pārkāpējs, nav normāli".
Tāpēc Šķēle uzsvēra, ka deklarācijā jābūt uzskaitītam visam tam īpašumam, kas ir vērtībā virs noteiktā.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāve informēja, ka apspriestā norma ir izstrādāta, balstoties uz amatpersonu deklarācijām, kā atvērtā norma, un norādīja ‒ lai persona savā deklarācijā iekļautu visu būtiskāko informāciju, lai būtu pilnīgs priekšstats par personas deklarējamo mantu. "Mēs ierosinām to atstāt katra iedzīvotāja ziņā, kuras būtu tās lietas, kuras viņi vēlas deklarēt," sacīja FM pārstāve. Arī komisijas vadītājs Reirs apstiprināja, ka minētā likumprojekta norma ir tāda pati, kādu jau 60 tūkstoši Latvijas amatpersonu un ierēdņu katru gadu aizpilda. "Nekādas problēmas nav bijušas," uzsvēra Reirs, taču piedāvāja likumprojekta normā nomainīt vārdu savienojumu "kopējā īpašuma vērtība" ar "īpašuma vērtība", un deputāti viņa priekšlikumu atbalstīja.
Savukārt deputāts Imants Parādnieks atzina, ka likumprojektā jāprecizē, cik liels komunālo maksājumu parāds fiziskās personas deklarācijā jāiekļauj. Kā piemēru viņš minēja, vai deklarācijā būtu jānorāda situācija, ja attiecīgajai personai ir 9900 latu kredītsaistības un 100 latu elektrības rēķina parāds. Komisijā vienojās ‒ tā kā šī summa kopā veido desmit tūkstošus, tad būtu jādeklarē. Reirs piebilda, ka tādējādi žurnālistiem būs iespēja redzēt, kuri nemaksā komunālos maksājumus. "Varbūt tas veicinās komunālo maksājumu izpildi," viņš teica.
Likumprojektu komisija nolēma atbalstīt otrajam lasījumam, atsevišķus precizējumus nolemjot veikt līdz trešajam lasījumam.
Jau vēstīts, ka jaunais Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums paredz, ka mantiskais stāvoklis būs jādeklarē visām fiziskajām personām, kuru rocība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.
Saeima 19.maijā konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu.
Saskaņā ar jauno likumu mantiskā stāvokļa deklarācija par īpašumiem, kas pieder 2012.gada 1.janvārī, būs jāiesniedz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un visām fiziskām personām, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Mantiskais stāvoklis būs jādeklarē par īpašumiem, kas ir personas rīcībā 2012.gada 1.janvārī pulksten 00.00.
Deklarācijas būs jāiesniedz personām, kurām ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums vai Latvijā vai ārvalstīs ir tiesības uz nekustamo īpašumu, bet vēl nav ierakstītas zemesgrāmatā.
Ziņot par saviem īpašumiem vajadzēs arī personām, kurām īpašumā ir finanšu instrumenti, kas ir iekļauti Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū un šo finanšu instrumentu tirgus vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, vai personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir citi finanšu instrumenti vai kapitāla daļas, vai līdzdalības daļas komercsabiedrībās, vai kooperatīvo sabiedrību pajas neatkarīgi no tā, vai sabiedrība reģistrēta Latvijā vai ārvalstīs un šo finanšu instrumentu vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.
Deklarācijas obligāti attieksies uz personām, kurām skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veikto dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājumu Latvijā vai ārvalstīs kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, vai personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.
Mantiskais stāvoklis būs jādeklarē arī personām, kas Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegušas aizdevumus vai citus prasījumus, kuru kopējā neatmaksātā (neatgūtā) summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.
Likums arīdzan paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācijas varēs aizpildīt ikviens, kurš to vēlēsies. Likums paredz, ka persona, kura neatbilst likumā minētajiem kritērijiem, taču vēlas deklarēt savu mantisko stāvokli, to varēs darīt, lai nākotnē samazinātu iespējamu pierādīšanas pienākuma risku.
Likumprojekta sagatavotāja Finanšu ministrija paskaidro, ka mantiskais stāvoklis jādeklarē, lai iegūtu informāciju par iedzīvotāju mantisko stāvokli.
Saeimai par jauno likumu būs jālemj trijos lasījumos.