Tiesvedība sākta arī par spontānu un nepamatotu aviokompānijas reisu atcelšanu bez savlaicīga brīdinājuma pasažieriem, ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, slēdzot līgumus ar sev piederošām un saistītām kompānijām, kaitnieciskām manipulācijām ar "airBaltic" piederošām preču zīmēm, komerciāli jutīgu kompānijas un darbinieku datu nodošanu trešajām pusēm uz apšaubāmiem nosacījumiem, kā arī kaitējuma nodarīšanu aviosabiedrības reputācijai.
Lidsabiedrībā uzsver, ka visi šie darījumi ir iespaidojuši zaudējumu rašanos aviosabiedrībai, kuru apjoms ir aprēķināts un nodots tiesas rīcībā.
Rīgas apgabaltiesa lietu par zaudējumu piedziņu pieņēma izskatīšanai 23.augustā, tiesvedības dokumenti ir pieejami tikai tiesvedībā iesaistītajām pusēm un bez atbilstoša tiesas lēmuma netiek publiskoti trešajām pusēm.
Kā ziņots, prasības celšana pret Fliku paredzēta saskaņā ar Komerclikuma 172.pantu - par "airBaltic" nodarītajiem zaudējumiem.
Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" - vienošanās pameta pērn rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 83,45 miljonu latu zaudējumiem.
Savukārt šodien Rīgas apgabaltiesa slēgtā sēdē turpinās skatīt SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) prasību pret Satiksmes ministriju (SM), maksātnespējīgo AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") un Lietuvas "Snoras banku" par tiesību atzīšanu uz 47,2% "airBaltic" akciju.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa 13.februārī daļēji nodrošināja BAS prasību un aizliedza Latvijas valstij rīkoties ar savulaik BAS piederošajiem 47,2% "airBaltic" akciju, kuras pēc "Krājbankas" darbības apturēšanas pērn novembrī Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka iegādājās par akciju nominālvērtību 224 000 latu. Akcijas BAS bija ieķīlājis "Krājbankā". Latvijas valsts iepriekš savu rīcību, iegādājoties lidsabiedrības akcijas, skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām.