LETA jau vēstīja, ka FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu norādīts, ka valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes termiņš, visticamāk, tiks pārcelts uz nākamo gadu jeb 2021.gada 31.maiju.
Tomēr ministrijā uzsvēra, ka valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādes process turpinās, un šobrīd nav pieņemts lēmums par izstrādes termiņa pārcelšanu. Patlaban diskusijas par izmaiņām nodokļos norisinās politiskā līmenī, tomēr nav prognozējams, kad diskusijas varētu noslēgties.
Vienlaikus FM piebilda, ka saistībā ar Covid-19 slimības straujo izplatību pasaulē, kā arī Latvijā noteiktajiem ierobežojumiem un to ietekmi uz tautsaimniecību, darbs pašlaik tiek koncentrēts tieši uz šo jautājumu risināšanu.
Ministrijā arī uzsvēra, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības, kuru risināšanai nepieciešami nekavējoši lēmumi. "Viens no galvenajiem jautājumiem, kas ir identificēts, ir nepietiekams valsts sociālais nodrošinājums lielai sabiedrības daļai, kas neļauj saņemt adekvātu sociālo atbalstu nepieciešamības gadījumā," norādīja FM.
Valdība šā gada 25.februārī izskatīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei, kurā bija ietverti valdības koalīciju veidojošo politisko partiju priekšlikumu apkopojums Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai.
Valdībā izskatītajā ziņojumā rosināts diskutēt par diviem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu. Pirmais scenārijs paredz paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN un solidaritātes nodoklis tiek saglabāti nemainīgi. Savukārt otrs scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, mainot IIN likmes.
Ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.
Ņemot vērā iepriekš valdībā pieņemto lēmumu, paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.
Tāpat gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.
Ziņojumā arī piedāvāti divi scenāriji minimālā valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmēra ieviešanas scenāriji. Pirmais scenārijs paredz, ka pie minimālās darba algas 430 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 150,89 eiro. Bet otrajā scenārijā - pie minimālās darba algas 500 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 175,45 eiro mēnesī.
Diferencētais murgojums