FM norāda, ka spēcīgo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī nodrošinājis pirmām kārtām straujais kāpums būvniecības nozarē, kur pēc krituma pagājušajā gadā šogad trešajā ceturksnī sasniegts 25% pieaugums. Būvniecības nozares izaugsmi šogad veicina straujāka ES fondu līdzekļu ieplūde, turklāt pieaugumu trešajā ceturksnī uzrāda arī būvniecības sektori, kur dominē privātās investīcijas, - tajā skaitā tirdzniecības ēku, degvielas uzpildes staciju, viesnīcu būvniecība.
Nākamie lielākie devumi ekonomikas izaugsmē trešajā ceturksnī bijuši apstrādes rūpniecībai un transporta nozarei, kuras salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājušās attiecīgi par 8,4% un 9,9%. Apstrādes rūpniecība, pateicoties augošajam pieprasījumam ārējos tirgos, jau vairāk nekā gadu uzrāda ļoti spēcīgus pieauguma tempus un bijusi viena no galvenajām ekonomiskās izaugsmes nodrošinātājām jau kopš pagājušā gada otrā ceturkšņa. Īpaši spēcīgi attīstās mašīnbūve un metālapstrāde, datoru un elektronisko iekārtu ražošana, un stabili pieaugumi ir arī divās lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas produktu un koksnes, koka izstrādājumu ražošanā, - par 4%, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni.
Pretstatā apstrādes rūpniecībai, transporta nozares ļoti labais sniegums trešajā ceturksnī ir zināms pārsteigums, ņemot vērā krītošos tranzīta apjomus Latvijas ostās un dzelzceļā, kur kravu apjomi trešajā ceturksnī bijuši attiecīgi par 3,4% un 12,1% mazāki nekā pirms gada. Nozares kopējā pieaugumā noteicošā loma bijusi augošajiem kravu autopārvadājumiem, kā arī pieaugošajam pasažieru skaitam lidostā un jūras ostās.
Kopumā ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī ir bijusi visaptveroša, kritumu piedzīvojot vienīgi lauksaimniecības un finanšu pakalpojumu nozarēm. Lauksaimniecības nozares kritumu par 3,5% ietekmējuši laika apstākļi, bet finanšu pakalpojumu nozare sarukusi par 11,6%, samazinoties nerezidentu noguldījumiem un bāzes efekta ietekmē.
No izlietojuma puses jau otro ceturksni pēc kārtas lielākais devums ekonomikas izaugsmē bijis investīcijām, kas salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni palielinājušās par 20,0%. Vienlaikus ar investīcijām spēcīgi palielinājies arī privātais patēriņš, ko veicina pastāvīgais strādājošo iedzīvotāju ienākumu pieaugums, vidējai darba samaksai šogad sasniedzot straujāko kāpumu kopš 2008.gada. Privātā patēriņa pieaugums trešajā ceturksnī par 5,8% bijis straujākais kopš 2013.gada.
Jaunākie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, kā arī prognozes par globālās ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos ļauj sagaidīt, ka spēcīgi Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi varētu saglabāties arī tuvākajos ceturkšņos. Uzņēmēju un patērētāju konfidences indekss (ESI indekss) Eiropas Savienībā ir augstākajā līmenī kopš 2007.gada, un turpina palielināties, un tāda pati situācija ir arī Latvijā, kur konfidences līmenis ir stabili pieaugošs. Par spēcīgu globālo izaugsmi liecina arī augošie fondu tirgus indeksi, kā arī pastāvīgi šā gada laikā paaugstinātās pasaules un reģionālās ekonomikas izaugsmes prognozes. Tomēr vienlaikus Latvijas kaimiņvalstīs, kur iepriekš ekonomikas attīstība bija straujāka, jau ir sākusi iezīmēties izaugsmes palēnināšanās. Jārēķinās, ka arī Latvijā, mazinoties bāzes efektu ietekmei, IKP pieauguma tempi nākamajos ceturkšņos vairs nesasniegs trešā ceturkšņa augsto līmeni, tomēr joprojām saglabāsies salīdzinoši spēcīgi.