Viņš informēja, ka ministrija jūlijā saņēma Rīgas domes (RD) vēstuli par nepieciešamo finansējumu Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanai, kurā lūgts nodrošināt iespēju Rīgas pilsētas pašvaldībai saņemt aizņēmumu vai izsniegt galvojumu pašvaldības kapitālsabiedrībai Dienvidu tilta finansējuma nodrošināšanai.
Saskaņā ar likumu par pašvaldību budžetiem pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu saimnieciskajā gadā nosaka gadskārtējā valsts budžeta likums, un pašvaldību sniegto galvojumu kopapmērs saimnieciskajā gadā nedrīkst pārsniegt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto galvojumu maksimālā apmēra pieauguma apmēru, klāstīja Jarockis un piebilda, ka turklāt valsts budžeta likumā ir noteikti mērķi, kam pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus.
Vienlaikus FM pārstāvis vērsa uzmanību uz to, ka no 2009.gada pašvaldībām ir noteikti būtiski ierobežojumi saņemt aizņēmumus vai sniegt galvojumus savām kapitālsabiedrībām investīciju projektu īstenošanai, izņemot tos investīciju projektus, kuriem paredzēts Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējums. Tiesa, katru gadu, gatavojot valsts budžeta likuma projektu, tiek noteiktas prioritātes, kam pašvaldībām ir iespējas saņemt aizņēmumu.
"Tādējādi FM uzskata par iespējamu atbalstīt Rīgas pilsētas pašvaldības priekšlikumu un iespēju robežās sekmēt ekonomiski pamatotākus nosacījumus finanšu resursu piesaistei," teica Jarockis un norādīja, ka, izstrādājot likumprojektu "Par valsts budžetu 2012.gadam", FM ir gatava sniegt priekšlikumu par attiecīgas normas iekļaušanu valsts budžeta likumā. Tikai pēc tam, kad priekšlikumu būs atbalstījusi Saeima, pieņemot likumu "Par valsts budžetu 2012.gadam", ir iespējams lemt par aizdevuma piešķiršanu, viņš piebilda.
Jarockis gan pauda nožēlu, ka FM rīcībā nav informācijas, vai RD vispār pirms minētā iepirkuma konkursa izsludināšanas ir izvērtējusi Dienvidu tilta trešās kārtas posma finansēšanas modeļus un izvēlējusies izdevīgāko. "Ministrijā attiecīgie aprēķini nav iesniegti. Tāpat FM nav pieejams Dienvidu tilta trešās kārtas posma būvniecības iepirkuma konkursa nolikums vai kāda cita informācija, lai izvērtētu konkrētā projekta pazīmes un risku sadalījumu," viņš klāstīja.
Jau vēstīts, ka izsludināts jauns konkurss Dienvidu tilta trešās kārtas – posms no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai – būvniecības pabeigšanai. Paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā liecina, ka konkursā var pieteikties līdz šā gada 6.decembrim. Tajā tiks vērtēts piedāvājums ar viszemāko cenu.
RD šogad 27.septembrī atbalstīja jauna konkursa izsludināšanu Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanai un finansēšanai. Jauns konkurss bija jārīko, jo šogad 20.septembrī, pusēm vienojoties, tika izbeigts 2009.gadā noslēgtais līgums ar Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvnieku Transport Systems, un līdz šim nav apstiprinājuma valsts vai pašvaldības budžeta finansējuma pieejamībai 2012.gadā.
Iepriekš arī tika noteikts – ja iespējamās būvniecības izmaksas konkursā pārsniegs Satiksmes departamenta plānoto summu – 17,5 miljonus latu –, pašvaldība paturēs sev tiesības izbeigt konkursu bez rezultātiem.
Ziņots arī, ka RD Satiksmes departaments atzina, ka Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību nav iespējams pabeigt laikā. Līgums ar būvnieku Transport Systems par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību tiks noslēgts 2009.gada 10.martā, paredzot, ka darbi jāpabeidz 36 mēnešu laikā no būvdarbu sākšanas. Darbi tika sākti 2009.gada maijā, un tos bija paredzēts pabeigt līdz 2012.gada maijam. Līguma kopējā summa ar pievienotās vērtības nodokli bija 27,972 miljoni latu, un līgums paredzēja arī ikgadēju cenu pārrēķinu, piemērojot inflācijas/deflācijas koeficientu. 2009.gadā objekta finansēšanai bija piešķirti 9173 miljoni latu, bet 2010.gadā – tikai 1,26 miljoni latu, tādējādi pērn 1.jūlijā būvniecība tika pārtraukta. Šogad augusta sākumā Transport Systems piedāvāja lauzt 2009.gadā noslēgto līgumu.
Tilta trešā kārta jeb Zemgales virziena maģistrālais transporta mezgls ietver jaunas automaģistrāles – Jāņa Čakstes gatves – un nobrauktuvju izbūvi no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā paredzēti divi divlīmeņu šķērsojumi – Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums un Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.
Tilta būvniecības ģenerāluzņēmējs ir Transport Systems (iepriekšējais nosaukums ‒ Dienvidu tilts), kurā apvienojušās sešas Latvijas celtniecības kompānijas ‒ Skonto būve, Latvijas tilti, BMGS, Tilts, Rīgas tilti un Viadukts.