"Par mediju politiku Latvijā atbild KM, bet par VAS Latvijas pasts kompensācijām un nozares politiku - SM. Lai novērstu strauju cenu pieaugumu preses izdevumu abonēšanai, preses izdevumu pasta piegādes kompensēšanas nenoteiktību un preses izdevēju krīzi, atbildīgajām ministrijām jāpiedāvā konkrēti risinājumi problēmas risināšanai," uzsvēra FM.
16. jūlija Ministru kabineta sēdē SM iesniedza izskatīšanai grozījumus Pasta likumā, kas paredz pagarināt esošo abonēto preses izdevumu piegādes regulējumu uz vienu gadu. Grozījumu īstenošanai nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta 2020. gadā un 2021. gadā.
FM norādīja, ka atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam, ja nozares ministrija prasa papildu finansējumu ārpus gadskārtējā budžeta veidošanas procesa, tai jāsniedz arī priekšlikumi iztrūkumu kompensējošiem pasākumiem.
"Ņemot vērā, ka abas ministrijas atteicās iesniegt priekšlikumus papildu kompensējošiem pasākumiem, šo jautājumu var skatīt tikai 2020. gada budžeta sagatavošanas procesā," uzsvēra FM.
Jau pašlaik kompensācijām par abonētās preses piegādi un saistību izpildi SM budžetā ir paredzēts finansējums divu miljonu eiro apmērā šogad un tik pat daudz - 2020. gadā. "Ministrijām, plānojot un īstenojot valdības rīcības plānā iekļautos pasākumus, jāievēro attiecīgā gada likumos par valsts budžetu un par vidēja termiņa budžeta ietvaru paredzētais finansējuma apmērs," atzina FM.
Tāpat ministrijā uzsvēra, ka FM pilnībā izprot situāciju, un izmaksu atšķirība piegādēm lielajās pilsētās un lauku mājās ir tiešām būtiska. "Tādēļ FM gan plānojusi budžetā subsīdijas Latvijas pastam, gan arī atstāj Latvijas pasta peļņu uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Kopumā subsīdiju politika pasta piegādēm izmaksā apmēram piecus miljonus eiro gadā," piebilda FM.
Jau ziņots, ka Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) ieskatā Krišjāņa Kariņa (JV) valdība, vilcinoties piešķirt Latvijas pastam kompensācijas par drukātās preses piegādi, grib iznīcināt vietējo informatīvo telpu.
Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Līcis Dienai sacīja, ka ja valsts vairs nekompensēs Latvijas pastam zaudējumus par preses piegādēm, presei nāksies uzņemties piegādes tarifu palielinājumu, kas tad būs 3,6 reizes laukos un nedaudz mazāk reižu lielāks pilsētās, un tādējādi "prese Latvijā nevarēs principā pastāvēt, būs tirāžu kritums, daudzu izdevumu slēgšana".
Savukārt SM aģentūrai LETA pauda, ka tā ir sagatavojusi prioritāro pasākumu pieteikumu 2020. un 2021. gada budžetā, lai kompensētu Latvijas pastam radušos preses piegādes zaudējumus 2020. gadā.
Par zaudējumiem, kas radušies no abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas 2015.gadā, pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktās metodikas aprēķinātā kompensācija bija 4,663 miljoni eiro, 2016.gadā - 4,768 miljoni eiro, 2017.gadā - 4,932 miljoni eiro un 2018.gadā - 5,855 miljoni eiro. Izmaksu pieaugums ir saistīts ar vispārējo izmaksu pieaugumu valstī, kas tiešā veidā ietekmē Latvijas pasta pakalpojumu pašizmaksu - primāri minimālās algas kāpums no 2018.gada un degvielas cenu pieaugums.