Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati par Latvijas ārējo tirdzniecību 2017.gada aprīlī, preču eksporta vērtība faktiskajās cenās salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 10,5%, ko noteica koksnes un pārtikas preču eksporta kritums. Taču gada griezumā preču eksporta vērtība tomēr bija augstāka par 1%.
Puškina atzīmēja, ka ar pozitīvo gada kāpumu aprīlī, tas ir sestais mēnesis pēc kārtas, kad fiksēts eksporta pieaugums.
Neskatoties uz to, ka aprīlī eksporta vērtība palika gandrīz nemainīga, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, preču kategoriju pieauguma struktūra ir neviendabīga un atsevišķām preču kategorijām fiksēts būtisks eksporta kāpums.
Piemēram, parasto metālu un to izstrādājumu eksporta vērtība bija par 31,1% augstāka nekā 2016.gadā aprīlī, ko noteica dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta pieaugums uz Turciju. Strauji palielinājies arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports, kopumā par 12,4%. FM pārstāve norādīja, ka šīs preču kategorijas eksporta kāpums pēdējo gadu laikā ir visai noturīgs un vidējais pieaugums ik mēnesi ir līdzīgs šī mēneša sniegumam. Taču pēdējos mēnešos novērojama šīs kategorijas preču eksporta struktūras diversifikācija, palielinoties biodīzeļa un tā maisījuma īpatsvaram. Savukārt farmācijas produktu īpatsvars mazinājās.
Papildus tam, aprīlī būtiski pieauga arī lauksaimniecības preču un pārtikas eksports - par 10,5%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Pieaugums ir visaptverošs, jo eksports palielinājies tādām pārtikas precēm kā zivis un vēžveidīgie, piena produkti, dārzeņi, alkoholiskie dzērieni, kā arī citiem produktiem. Ja iepriekšējos šī gada mēnešos straujākie pārtikas eksporta kāpumi bija uz Krieviju, tad aprīlī pārtikas eksports visstraujāk pieauga uz Baltijas valstīm un Turciju.
Straujāku preču eksporta kāpumu ierobežoja koka un koka izstrādājumu, kā arī mehānismu un mehānisko ierīču eksporta kritums attiecīgi par 6,1% un 20,2%. Koksnes eksporta samazinājumu galvenokārt noteica eksporta kritums uz Lielbritāniju par 13,8%. Tas rada bažas, jo Lielbritānija ar 21,3% īpatsvaru kopējā koksnes eksportā pagājušajā gadā bija lielākais noieta tirgus šai precei un aprīlī jau piekto mēnesi pēc kārtas ir fiksēts kritums. Savukārt mehānisko ierīču eksporta kritums saistīts ar automātisko datu apstrādes iekārtu eksporta sarukumu. Taču to ietekmēja reeksports, jo importa datos ir fiksēts līdzvērtīgs kritums.
Preču importa vērtības kāpums aprīlī bija vēl mazāks nekā eksportam - kopumā par 0,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, tādējādi preču ārējās tirdzniecības bilances deficīts samazinājās par 3,7% līdz 162,3 miljoniem eiro. Straujākie preču importa kāpumi ir fiksēti naftas produktiem, dzelzs un neleģēta tērauda velmējumiem, ka arī atsevišķiem pārtikas produktiem. Tajā pašā laikā importa vērtību negatīvi ietekmēja automātisko datu apstrādes iekārtu, kā arī satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma importa kritums.
Kā ziņots, šogad pirmajos četros mēnešos Latvija eksportēja preces 3,465 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,8% jeb 250,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 4,205 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 10,4% jeb 396,7 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp aprīlī Latvija ir eksportējusi preces 859,556 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,5% jeb 100,6 miljoniem eiro mazāk nekā martā, bet par 1% jeb 8,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gada aprīlī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,022 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14,1% jeb 167,8 miljoniem eiro mazāk nekā martā, bet par 0,2% jeb 1,9 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada aprīlī.
Aprīlī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12%), Zviedrija (6,9%) un Vācija (6,5%), bet nozīmīgākie importa partneri - Lietuva (19,2%), Vācija (11,6%), Polija (9,6%) un Igaunija (8%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā aprīlī veidoja 8,2%, bet importā - 6,1%.
Dzelzs
junkurs