Viņš atzina, ka, runājot par ES fondiem, Latvijā tik pat kā nepiemin ES Kohēzijas politiku, bet tā ir viena no lielākajām Eiropas līgumā fiksētajām solidaritātes politikām, kuras mērķis ir sniegt atbalstu nabadzīgākajiem Eiropas reģioniem, lai tie tuvinātos vidējam dzīves līmenim.
"Latvijā šis rīks ir bijis ļoti efektīvs un ļāvis mūsu iedzīvotājiem pilnveidot dzīves kvalitāti. Turklāt tas ir redzams ne tikai matemātiskā iekšzemes kopprodukta kāpumā, bet arī taustāmos ceļos, sociālajos un veselības pakalpojumos, daudzās citās jomās. Domājot par šīs politikas tālāko virzību, mēs redzam nepieciešamību turpināt. Tāpat mēs redzam nepieciešamību turpināt lauku attīstības politiku. Šīs abas politikas veido pīlārus izpratnei par to, kam būtu jābūt nākotnē budžeta politikā," norādīja Eberhards.
Tajā pašā laikā FM eksperts atzina, ka Eiropas daudzgadu budžets nākotnē saskarsies ar daudziem izaicinājumiem, piemēram, no ES izstāsies viens no neto maksātājiem - Lielbritānija. Līdz ar to ES valstu līderiem būs jāizšķiras, vai saglabāt budžetu līdzšinējā apjomā, solidāri palielinot dalībvalstu iemaksas, vai veikt budžeta samazināšanu.
Tāpat papildus jāņem vērā jaunie ģeopolitiskie izaicinājumi. "Mums tās pašlaik vēl nav tik acīmredzamas, bet citās dalībvalstīs problēmas ar bēgļiem ir ļoti kliedzošas. Līdz ar to budžeta izdevumu prioritātes būs nākamās politiskās vienošanās sastāvdaļa. Tas arī noteiks, kādas aktivitātes būs nākamajā finanšu perspektīvā," teica Eberhards.
Gaidāmas arī diskusija par to, kāda veida finanšu instrumenti turpmāk būtu jāizmanto. "Mēs jau redzam sarunas par to, ka vairāk būtu jākoncentrējas uz Paneiropas aktivitātēm, finanšu instrumentiem, nevis grantiem; pētniecību un attīstību, nevis uz infrastruktūru. Visās šajās debatēs tiek formulēta arī Latvijas pozīcija. Tā ir visai skaidra - visiem nekad nederēs viens izmērs un atšķirības ir arī vajadzībās. Tādēļ mums ir jāmeklē labākie veidi, kā mēs nonākam pie kopīgā mērķa. Mēs uzskatām, ka fondu politikai ir jābūt, jo tā ir efektīva un uzlabo cilvēku dzīvi. Pašlaik mēs no katra ieguldītā eiro četrus saņemam atpakaļ labākos ceļos, izremontētās skolās un tīrākā gaisā," atzina Eberhards.
Aicināts prognozēt, kad varētu būt skaidrs, kāda būs jaunā ES budžeta politika, FM valsts sekretāra vietnieks atzina, ka lielāka skaidrība noteikti būs tad, kad, pirmkārt, būs skaidrs materiālais rezultāts ES un Lielbritānijas šķiršanās prāvai, otrkārt, būs vienošanās par kopējo ES maciņu. "Iespējams, tas ir 2020. gads, iespējams 2021. gads, iespējams, arī ātrāk," piebilda Eberhards.