"Tās, tāpat kā otrajā ceturksnī fiksētais kritums, ir straujākās ekonomiskas izaugsmes svārstības pēdējo desmitgažu laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni IKP ir samazinājies par 3,1%, taču kritums bijis gandrīz trīs reizes mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad ekonomika bija sarukusi par 8,9%," atzina ministrijā.
FM vērtējumā, labu atgūšanos trešajā ceturksnī parādījusi apstrādes rūpniecības nozare, kur izlaides apjomi ceturkšņa pirmajos divos mēnešos atgriezušies pagājušā gada līmenī, lielā mērā pateicoties apstrādes rūpniecības lielākajai apakšnozarei - kokapstrādei. Detalizētāki dati par pārējām ražošanas nozarēm vēl nav pieejami, bet IKP ātrā novērtējuma rezultāti norāda arī uz pozitīviem rezultātiem būvniecības nozarē, kur gada pirmajā pusē bija sasniegts 5,3% pieaugums, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.
Ministrijā informēja, ka no pakalpojumu nozarēm smaga situācija joprojām saglabājas transportā, kur līdzšinējā ap 30% tempā turpina kristies Krievijas kravu tranzīta apjomi, un aviopārvadājumi un starptautiskie pasažieru autopārvadājumi joprojām ir ļoti ierobežoti. Savukārt mazumtirdzniecībā, pircējiem steidzoties atgūt iepriekš nokavēto, pārdošanas apjomi strauji auguši un nozares pievienotā vērtība palielinājusies par 4,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni.
"Lai gan Latvijas ekonomika pirmo Covid-19 krīzes vilni ir pārvarējusi daudz labāk, nekā tika sagaidīts, un ekonomikas kritums arī 2020.gadā kopumā būs mazāks par jūnijā prognozētajiem 7%, tālākās attīstības perspektīvas pašlaik nav iepriecinošas. Pasaulē, tai skaitā Eiropā un arī Latvijā jau no augusta atkal pieaug Covid-19 saslimšanu skaits un pēdējās nedēļās situācija daudzās valstīs jau ir kļuvusi dramatiska," atzina ministrijā.
FM norādīja, ka 28.oktobrī par stingriem ierobežojumiem infekcijas samazināšanai paziņoja eirozonas lielākās valstis Vācija un Francija, kas līdz ar saslimstības pieaugumu neizbēgami atstās ietekmi uz ekonomikas attīstību, un ļoti ticama pašlaik jau izskatās jaunas recesijas iespēja Eiropā.
Tāpat FM informēja par Eiropas Komisijas veidoto konfidences indeksu, kas Eiropas Savienības valstīm kopumā pēc piecu mēnešu kāpuma oktobrī vairs nav palielinājies un ir saglabājies septembra līmenī. Tas joprojām atpaliekot no ilgtermiņa vidējā rādītāja.
"Latvijā šis indekss jau ir samazinājies, pasliktinoties gan rūpnieku, gan būvnieku, gan pakalpojumu sektora uzņēmēju noskaņojumam. Vēl viens apsteidzošais rādītājs - privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss - eirozonai oktobrī ir samazinājies zem 50 atzīmes, signalizējot ekonomikas lejupslīdi," secināja FM.
Vienlaikus ministrijā atzina, ka gadījumā, ja apstrādes rūpniecībā vēl saglabājies visai straujš pieaugums, pakalpojumu sektorā indekss jau otro mēnesi norāda uz kritumu.
"Nelabvēlīgā situācijas attīstība pēdējās dienās izraisījusi arī straujas svārstības pasaules izejvielu un fondu tirgos, vēl vairāk palielinot nenoteiktību un nestabilitāti, un skaidrs, ka gan Latvijas, gan pasaules ekonomikas tālākās perspektīvas būs atkarīgas no tā, cik ātri un ar cik iespējami maziem zaudējumiem izdosies ierobežot vīrusa izplatību, vienlaikus maksimāli atbalstot krīzes skartās nozares un iedzīvotājus," uzsvēra FM.
Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem un arī koriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 3,1%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Savukārt šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP pieaudzis par 6,6%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka IKP trešajā ceturksnī, pēc provizoriskām aplēsēm, ietekmēja apmēra pieaugums ražojošajās nozarēs par 0,4%, kamēr samazinājumu par 4,8% uzrādīja pakalpojumu nozares. Pakalpojumu nozarēs pieaugums bija mazumtirdzniecībā - par 4,3%.
2020.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās bija 6,704 miljardu eiro apmērā.