Solija lietu un pārējā Beļgijas teritorijā tiešām pamatīgi lija, bet virs pļavas bija tīras debesis, tikai laiku pa laikam pārpeldēja kāds aizmaldījies mākonis un pašā vakarā tālumā uzsmaidīja varavīksne. Nu jau sesto gadu Latviešu biedrība Beļgijā rīko saviem tautiešiem un visiem interesentiem kopīgu Līgo svētku iesvinēšanu.
Lieli un mazi, latvieši, lietuvieši un igauņi, beļģi un ciemini no Anglijas, Luksemburgas un Īrijas sanāca kopā priecāties.
Folkloras grupa Putni no Ledurgas spēlēja, dziedājā, vadīja dančus un rotaļas. Mazie grupas dalībnieki profesionāli izdancināja visus interesentus, kuri nāca skatīties, bet palika dejojot un spēlejot.
Līdzpaņemtie groziņi tika iztukšoti uz kopējā galda, pie kura laiku pa laikam dzirdēja saucienus: „Paskaties, rupjmaize! Šprotes! Un īstais Jāņa siers!!!” un „ Vai šeit var runāt latviski? Cik jocīgi...” un atbilde „Visi tā saka”.
Turpat pļavā sievas tautastērpos gatavoja savu sieru – lai vakarā, kad ugunskurs sutīs debesīs dzirksteles, apstaigātu visus svētku dalībniekus un pacienātu ar vēl silta siera kumosiņu. Mmmm, cik garšīgi!
Speciāli uzslietajās nojumēs varēja gan vainagu sev un savai ģimenei sameistarot, gan sierus nogaršot, bet vienā no nojumēm pieaugušie varēja dabūt alu no Latvijas, bet bērni kvasu.