Protesta akcijas dalībnieki pārstāvēja dažādas ārstniecības profesijas - viņu vidū bija ārsti, māsas, māsu palīgi, atbalsta personas, sanitāri un citu profesiju pārstāvji.
Protestētāji bija visai klusi un turēja plakātus, piemēram, "Līdz vēlēšanām solījumi, pēc vēlēšanām - amnēzija!", "Pavļut, nav labi!", "Labi, deputāta kungs, 1/3 aizšuju... pārējo vēlāk! Daļu instrumentu izmantojam... pārējo tad vēlāk! Daļēji jau narkozi iedevām... pārējo tad vēlāk!".
Vienlaikus protestētāju vidū bija arī tādi cilvēki, kuriem, iespējams, nav nekāda sakara ar ārstniecību, taču divi no tiem ļoti dedzīgi rāvās pie veselības ministra Daniela Pavļuta (AP), lai paustu savu viedokli un kritizētu ārstniecību.
Pie valdības ēkas ir izvietotas četras ar baltiem palagiem apklātas nestuves un balti krusti pie tām.
Protesta akcija norit paralēli LVSADA pieteiktajam mediķu divu dienu streikam, kurā bija apņēmušies piedalīties ap 300 nozarē strādājošo.
Pavļuts protesta laikā norādīja, ka viņam nevarot pārmest to, ka mediķiem nemaksā atbilstošu atalgojumu. Vienlaikus viņš atzina, ka nav tikušas izpildītas LVSADA izvirzītās prasības, taču viņš cer, ka ir pamanītas pūles, cīnoties par taisnīgu atalgojumu.
"Četru gadu laikā 364 miljoni eiro ir lielākā summa, kāda jebkad jebkura finansēta profesija ir saņēmusi mūsu valstī. Mēs cīnīsimies par mediķu algām arī turpmāk, un mēs esam pieprasījuši nākamā gada budžeta 55 miljonus eiro mediķu algām, kas attiecīgi ļautu palielināt atalgojumu arī turpmāk. Arī jaunais mediķu atalgojuma modelis paredz jau no nākamā gada palielināt algas visām profesijām," pauda politiķis.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzskata, ka jaunajam mediķu atalgojuma modelim nav jēgas, ja netiek pārskatīti visi tarifi, proti, nepārskatot to, cik un kas maksā veselības aprūpē, nekas netiks atrisināts. Piemēram, Latvija vienam iedzīvotājam gadā tērē 1368 eiro, bet Igaunija - 2300 eiro. Turklāt, viņas vērtējumā, patlaban ir aizmirsts par tiem cilvēkiem, māsām, māsu palīgiem, ārstu palīgiem, kas nodrošina to, lai pacienti slimnīcās un ambulatorajās iestādēs justos pa īstam aprūpēti.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai LETA uzsvēra, ka rīkotā protesta akcija un streiks jau ir nopietns otrs brīdinājums, un gan politiķiem, gan arī sabiedrībai vajadzētu ieklausīties arodbiedrības paustajā.
"Ir jāapzinās, ka sekas tam, ka politiķi turpina badināt veselības nozari, turpina nepildīt valdības rakstiskus rīkojumus un melot mediķiem par to, ka tādā veidā viņi rūpējas par nozari, būs traģiskas. Mirs arvien vairāk cilvēku, un tas ir jānovērš. Šodien mūs atkal neviens nesadzirdēja, ministra kungs atnāca un mēģināja izplatīt dažādu satura dezinformāciju," norādīja Keris.
Viņš piebilda, ka LVSADA arī nākamajam gadam būšot prasības VM, taču par tām informēs tad, kad pie varas nāks jaunā valdība un sāks runāt par nākamā gada budžetu.
Komentējot jau divu brīdinājuma streiku norisi viena gada laikā, Pavļuts aģentūrai LETA pauda, ka Latvija ir demokrātiska valsts, un ikvienam ir tiesības rīkot un piedalīties streikā un protestā. Viņš atzina, ka, lai to novērstu, ir vajadzīgs dialogs, taču vairāk kā gada laikā nav izdevies pārliecināt LVSADA atbalstīt pieeju mediķu atalgojuma plānam, ko VM ir izstrādājusi kopā ar pārējo nozari.
"Pēdējās nedēļas laikā LVSADA ir attiekusies no dialogu ne tikai ar VM, bet ar arī visu pārējo nozari. Cita starpā mēs saņēmām no arodbiedrības vēstuli, ka viņi aptur savu darbību nozares galvenajā konsultatīvajā padomē. Es neņemos spriest, kāpēc nenotiek pilnizmēra beztermiņa streiks - vai viņi to nevēlas vai arī ne visi uzskata, ka tas ir pamatoti, bet mēs ar to nozares daļu, kas ir gatavi dialogam, strādāsim un iesim uz priekšu, lai uzlabotu mediķu stāvokli," norādīja Pavļuts.
Viņš piebilda, ka LVSADA tiks atkārtoti aicināta dialogam tik, cik tas būs iespējams.
20.septembrī LVSADA padome pieņēma lēmumu rīkot divu dienu veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie valdības nama. Organizācijas skatījumā, tā meklējusi kompromisu un kopš 2021.gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju (VM) vairākkārt mīkstinājusi sākotnējās streika prasības. Patlaban esot palikusi tikai viena prasība - LVSADA uzstāj, ka saskaņā ar MK iepriekš lemto ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz 1862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - vismaz 1117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - vismaz 745 eiro.
Atbilstoši minētajai prasībai valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022.gada otrajā pusē būtu jāsasniedz 2048 eiro pirms nodokļu samaksas ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, 1229 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem un 820 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.
LVSADA atgādina, ka saskaņā ar 2017.gadā apstiprināto MK rīkojumu 2023.gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz 2327 eiro ārstiem, 1396 eiro - māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem un 931 eiro - māsu palīgiem.
Kopumā mediķu prasības šogad izmaksātu ap 30 miljoniem eiro.
LVSADA norāda, ka valdība ir apstiprinājusi ne tikai sasniedzamo vidējās darba samaksas apmēru mediķiem, bet arī identificējusi riskus, kas iestāsies, ja darba samaksa mediķiem netiks palielināta vajadzīgajā apmērā. Organizācijas vērtējumā -, ja atalgojums ārstniecības personām netiek palielināts plānotajā apjomā, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, galvenokārt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana, kritiski pasliktināsies ne tikai slimnīcās reģionos, bet arī klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un Streika komitejas priekšsēdētāja Līga Bāriņa uzsver, ka valdības un Saeimas nostāja būtībā pauž necieņu pret MK 2017.gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Viņuprāt, valdība ar Saeimas ziņu nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi, taču no arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami, bet no pacienta viedokļa - bīstami dzīvībai.
Tikmēr valdība 20.septembrī apstiprināja informatīvo ziņojumu "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu", kas nosaka virzību uz iepriekš izstrādāto mediķu jauno atalgojuma modeli. Lai turpinātu sarunas par mediķu darba samaksas jautājumiem, VM aicināja uz tikšanos nozares organizācijas, tomēr LVSADA uz tikšanos neieradās.
VM uzsver, ka pēdējos gados valsts budžeta finansējuma apmērs veselības jomas pasākumu finansēšanai ir būtiski pieaudzis, 2022.gadā sasniedzot 1,54 miljardus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai kopumā no 2017. līdz 2022.gadam ir novirzīti 467,21 miljoni eiro.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt kvalificētu ārstniecības personu esamību valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai, atzīst VM. Tās ieskatā, motivējot darbam valsts sektorā, turpinās ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam veselības nozares budžetā 2022.gadā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.
No 2022.gada 1.janvāra vidējā darba samaksa tarifā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem palielināta no 1862 eiro līdz 1963 eiro, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu alga - no 1117 eiro līdz 1183 eiro.
Tāpat 2022.gadā ārstu, tai skaitā rezidentu, un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieauga par 4,4% - no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt māsu un sertificētu ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinājās par 4,74% - no 985 līdz 1032 eiro, skaidro VM.
Ziņa papildināta