Lai gan šī sēne nav ne ēdama, ne aizsargājama, tomēr tai ir ļoti liela saimnieciskā nozīme. Lielā pergamentsēne aizsargā mežus pret citu sēni – trupi izraisošo sakņu piepi Heterobasidion annosum s.l. Mežaudzēs, kur biežāk sastopama lielā pergamentsēne, sakņu piepes infekcija celmos ir daudz mazāka.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā Silava kopš 2006.gada notiek pētījumi, lai Somijā ražoto bioloģisko preparātu „Rotstop” aizstātu ar līdzīgas iedarbības, bet no vietējiem pergamentsēnes izolātiem iegūtu preparātu. Tā kā Latvija ir mežu valsts (meži klāj aptuveni 54% no valsts teritorijas, bet aptuveni puse no mežiem ir privāti) tad, izvēloties šo sargājošo sēni par Gada sēni, biedrība rosina arī privāto mežu īpašniekus savos mežos apstrādāt svaigos celmus ar bioloģiskajiem preparātiem, lai ierobežotu sakņu trupes izplatību.
Šī sēne galvenokārt aug uz priedes koksnes, bet labvēlīgos apstākļos var augt arī uz egles.
Vairāk augļķermeņu veidojas mitrās, ēnainās vietās grāvju un ieplaku tuvumā.
Sēnes micēlijam attīstoties, koksnē veidojas oranži – brūns krāsojums. Sēne izraisa skuju koku balto trupi, bet tā nebojā dzīvus kokus.
Sēne veido bazīdijsporas un veģetatīvās sporas – oīdijas. Tieši oīdiju veidošanās ir ļoti svarīga īpašība, lai lielo pergamentsēni izmantotu bioloģisko preparātu ražošanā.