2023. gada februārī SIA Vianova uzsāka pētniecības projekta Ilgtspējīgu bio-asfaltbetona maisījumu izstrāde ar atjaunojamo biopolimēru lignīnu īstenošanu (Projekta numurs: 2; Līguma numurs: 5.1.1.2.i.0/1/22/A/CFLA/005).
Projekta mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgu bio-asfalta maisījumu, daļēji aizvietojot bitumena saistvielu ar atjaunojamo biopolimēru lignīnu, kas ir dabīgs blakusprodukts koksnes pārstrādē, un tam ir dažādi pielietojumi. Piemēram, finiera ražošanā līmes vietā, bet to var izmantot arī asfalta ražošanā. Pieaugot asfalta izejmateriālu cenām un vides aizsardzības prasībām, rodas nepieciešamība pēc alternatīvas asfalta saistvielas un reciklētā asfalta atkārtotas izmantošanas jaunu maisījumu ražošanā, samazinot neatjaunojamos resursu izmantošanas apjomus.
SIA Vianova Ražošanas daļas vadītājs Rolands Īzaks: “Mūsu mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgu asfalta maisījumu, kura ekspluatācijas īpašības ir līdzvērtīgas tradicionāliem risinājumiem, bet ar ievērojami mazāku ietekmi uz vidi. Eksperimentālā posma izbūve veikta, lai projekta ietvaros izstrādātos asfalta maisījumus novērtētu reālos, augstas noslodzes ekspluatācijas apstākļos. Klimata pārmaiņas vairs nav nākotne, tā jau ir tagadne, katra sociāli atbildīga uzņēmuma pienākums ir mazināt ietekmi uz vidi, samazinot nozares veikto darbību un ražoto produktu radīto ekoloģiskās pēdas nospiedumu, kā arī veicināt aprites ekonomikas principu iekļaušanu ikdienas procesos. Esam pateicīgi par iesaistīto pušu interesi, līdzdalību un atbalstu veiksmīgai projekta īstenošanai. ”
R. Īzaks arī norāda, ka projekts ir daļa no plašākas uzņēmuma stratēģijas, ar kuru tas vēlas ne tikai piedāvāt inovatīvus risinājumus, bet arī būt par piemēru nozares pārmaiņām. “SIA Vianova ir lepna būt pirmais ceļu būves uzņēmums Latvijā, kas ievieš bio-asfalta tehnoloģijas ceļu infrastruktūrā,” viņš norāda.
VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) Autoceļu kompetences centra Pētniecības vadības un attīstības daļas projektu vadītājs Jānis Baumanis norāda: “Lignīna izmantošana bitumena daļējai aizstāšanai asfalta maisījumos ir jauna pieeja asfalta ražošanā ne tikai Latvijā, arī pasaulē šo metodi sāka padziļināti pētīt tikai nesen. Eksperimentālo posmu realizēšana reālos apstākļos nodrošina iespēju novērot piedāvāto tehnoloģiju veiktspēju gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, tādējādi izpētot ne tikai teorētiskos, bet arī praktiskos jautājumus, veicinot ilgtspējīgākus ceļu būves risinājumus. Esam gandarīti, ka nozares pārstāvji izrāda iniciatīvu jaunu tehnoloģiju ieviešanā, jo īpaši, ja tās saistītas ar videi un klimatam draudzīgiem risinājumiem.”
Viņš arī skaidro, lai jaunus materiālus vai tehnoloģijas iekļautu autoceļu būvdarbu specifikācijās, ir jāveic noteiktas darbības. To mērķis ir pārbaudīt piedāvāto tehnoloģiju piemērotību, novērtēt ierobežojumus un pielietojamību, kā arī nodefinēt skaidrus tehniskos parametrus iekļaušanai specifikācijās. Šāda sistemātiska pieeja ir sevišķi svarīga inovatīvām metodēm vai materiāliem, kā šajā gadījumā, jo nav iespējams tieši pārņemt ārzemju pieredzi un praksi LVC specifikācijās.
Lai pētījumam piešķirtu praktisku nozīmi, projekta ietvaros izstrādātos asfalta maisījumus ir jāieklāj eksperimentālā posmā, lai reālos ekspluatācijas apstākļos veiktu monitoringu, tāpēc VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) atlasīja atbilstošu ceļa posmu.
Vidzemes šosejas kreisās brauktuves pirmā josla izvēlēta, jo:
· eksperimentālajam posmam jābūt uz ceļa ar augstu satiksmes intensitāti;
· ar relatīvi labu ceļa pamatu, lai tā defekti neietekmētu eksperimenta rezultātus;
· netālu no SIA Vianova asfalta rūpnīcas;
· izbūves darbi būtiski netraucē satiksmi.
Šobrīd ceļa segums ir nolietojies, tajā vērojamas šķērsplaisas, garenplaisas, plaisu tīkli, veidojas izdrupumi. 2023. gada posmā vidējā diennakts satiksmes intensitāte bija 41 560 transportlīdzekļi diennaktī, no kuriem 9% bija kravas transportlīdzekļi.
450 metru garajā posmā nofrēzēts asfalts četru centimetru biezumā un pēc tam ieklāta jauna dilumkārta. Kopumā ieklāti trīs dažādu asfalta maisījuma tipi ar dažādu bitumena un lignīna daļu.
Būvnieks šim eksperimentālajiem darbiem nodrošinās tādu pašu garantiju kā citos seguma atjaunošanas objektos – trīs gadi. Projekts netiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.