“Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Atbilstoši būvniecības apjomam – arī risinājumu izstrādē un saskaņošanā iesaistīts rekordliels ieinteresēto pušu skaits,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Lai darbi noritētu veiksmīgi un tiktu respektētas dažādu sabiedrības grupu vēlmes un vajadzības, Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvnieks BERERIX sadarbojies ar vairāk nekā 100 nozares, infrastruktūras un NVO partneriem. Ap 80% no iesniegtajiem būvniecības risinājumiem un dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un interesēm ir ņemtas vērā.
“Rīgas Centrālais mezgls top kā viens no modernākajiem satiksmes mezgliem Eiropā - nozīmīgs gan Rail Baltica pamattrasei, gan kā iespēja uzlabot Latvijas sabiedriskā transporta sistēmu. Pasaules pieredze apliecina, ka ātrvilciena satiksme starp pilsētas centru un lidostu dod lielu attīstības stimulu,” pauž K. Vingris.
Divu gadu laikā Rail Baltica būvlaukums Rīgā ir būtiski paplašinājies un šobrīd aptver visu posmu dzelzceļa uzbēruma dienvidu pusē no Lāčplēša ielas līdz Rīgas Starptautiskajai autoostai un Maskavas ielai. Šeit tiek īstenoti apjomīgi jauno dzelzceļa sliežu ceļu estakāžu un pārvadu izbūves darbi, saistītās ceļu un inženiertīklu infrastruktūras pārbūve un sakārtošana, ēku demontāža, kā arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkas dienvidu daļas būvniecība.
Intensīva būvniecība vienlaikus norit Lāčplēša ielas pārvada zonā, Dzirnavu ielas pārvada zonā, Rīgas Centrālās stacijas dienvidu pusē, Gogoļa ielas pārvada zonā, Prāgas ielas pārvada zonā, bijušā t/c un autostāvvietu kompleksa Titāniks teritorijā, kā arī autoostas teritorijā. Būvdarbu pazemes infrastruktūras izbūve ir gandrīz pilnībā noslēgusies, un aktīvākā būvdarbu daļa notiek virs zemes un ir ikdienā redzama ikvienam Rīgas iedzīvotājam un viesim.
Tuvākā pusgada laikā Rail Baltica būvniecība Rīgas vaibstos ienesīs vēl lielākas izmaiņas, proti, tiks uzbūvēti jauni dzelzceļa pārvadi pār Lāčplēša, Dzirnavu un Gogoļa ielām, kā arī autoostas teritorijā. Savukārt pār Rīgas kanālu BERERIX būvēs jaunu Rail Baltica tiltu, bet Stacijas ēkai tiks pabeigta arku pamatu, liftu šahtas un kāpņu sienu izbūve, un sākti siju montāžas darbi, kā arī tiks turpināta pārējā ēkas un multimodālās zonas būvniecība.
Līdz šim apjomīgākie paveiktie darbi:
- Veikta Rīgas Centrāla mezgla apakšzemes komunikāciju un infrastruktūras izbūve;
- Izbūvēti inženiertīkli arī Rail Baltica Lāčplēša ielas pārvada zonā, uzsākta ielas pārbūve;
- Demontēts padomju bunkurs;
- Dzelzceļa uzbēruma norakšana (vismaz 45 000 m3 apjomā);
- Transformatoru apakšstacijas izbūve;
- Vairāk nekā 4000 m2 rievsienas izbūve (t.i.>5300 m rievpāļu), t.sk. tiek veikta izbūvēto rievsienu enkurošana;
- Ierīkoti vairāk nekā 43 km jaunu telekomunikāciju un jaudas kabeļu tīklu;
- Izbūvēti vairāk nekā 100 km dzelzceļa signalizācijas kabeļu;
- Īstenota sarežģītā autoostas ozola pārvietošana;
- Bijušā t/c un autostāvvietu kompleksa “Titāniks” nojaukšana;
- Stacijas tuneļu nojaukšana un esošo inženiertīklu pārbūve;
- Dzirnavu, Prāgas un Gogoļa ielu pārvadu daļēja nojaukšana;
- Lāčplēša ielas pārvada un dzelzceļa uzbēruma atbalstsienu (jau izbūvēts vairāk nekā 230 m) izbūve, t.sk. pāļu un pamatu režģogu darbi;
- Urbto pāļu un pamatu režģžogu izbūve centrālās stacijas, autoostas un kanāla zonā;
- Kopā pabeigti ap 1700 pāļu (no ap 2500 kopumā) dienvidu zonā.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.