Glifosāts ir viens no vairāk nekā 1000 dažādiem pesticīdiem, ko izmanto lauksaimniecībā kaitēkļu iznīcināšanai. Latvijā tas sastopams, piemēram, raundapa sastāvā, ar ko tiek migloti lauki. Pēdējos gados par glifosāta izmantošanu un klasifikāciju zinātnieku vidū noritējušas karstas diskusijas, jo pastāvēja bažas, ka šis ķīmiskais savienojums ir kancerogēns. Tomēr Eiropas ķīmisko vielu aģentūra to nav ierindojusi kancerogēno vielu sarakstā, tā LNT ziņām norādīja Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis: “Viņam paliek spēkā tās bīstamības klasifikācijas klases, kas jau bija, tātad - kaitīgs acīm, un [..] ir hroniski kaitīgs ūdens videi.” Vienlaikus tiek uzsvērts, ka glifosāts nav kaitīgs, ja tiek lietots atbilstoši instrukcijām.
Veselības inspekcijas speciālisti arī norāda, ka Francijā veiktajā pētījumā bērnu autiņbiksītēs atklātas kopumā 60 bīstamas vielas un glifosāts ir tikai viena no tām. Turklāt līdzīgu ķīmisko vielu spektru varētu konstatēt arī daudzos citos sadzīves priekšmetos un lietās. “Jautājums, kādās koncentrācijās viņas ir un kas notiek ar autiņbiksītēm, vai lietošanas laikā kādas vielas var izdalīties, vai viņas var nokļūt bērnu organismā. Pat tad, ja teorētiski var pieļaut, ka kaut kas nokļūst organismā, tad jāskatās, kāda ir tā koncentrācija, kas organismā parādās un kādas ir tās pieļaujamās drošības robežas,” skaidro N.Kadiķis. Izvērtējot pētījumu, arī Latvijas Veselības inspekcijas eksperts konstatētās glifosāta koncentrācijas vērtē kā ļoti zemas, vienlaikus uzsverot, ka glifosāts nav vienīgā viela autiņbiksītēs, kas raisa bažas. “Potenciāli tur varētu būt arī kaut kas bīstamāks. Tur ir policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, kuri tiešām ir atzīti kā kancerogēnas vielas. Arī tādi veci pesticīdi kā landāns vai lindāns, kurš ir Eiropas Savienībā jau pāris desmitus gadu kā aizliegts."
Arī zinātniskajā institūtā Bior ārzemju masu medijos izplatītās ziņas uzskata par pārspīlētām, jo autiņbiksīšu ražotājiem dots 15 dienu termiņš, kurā tie aicināti samazināt nelabvēlīgo ķīmisko vielu klātbūtni, cik vien iespējams, taču neviena ražotāja autiņbiksītes nav steidzami jāizņem no tirdzniecības. Zinātniskā institūta Bior direktors Aivars Bērziņš: “Šī pētījuma mērķis bija vairāk pievērst pašiem ražotājiem uzmanību šiem potenciālajiem ķīmiskajiem apdraudējumiem, un jāsaka, ka šī pētījuma galvenais secinājums ir, ka šīs autiņbiksītes ir drošas lietošanai.
Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pagaidām ieņem nogaidošu pozīciju, jo Francijas aģentūra vēl nav dalījusies ar informāciju par konkrētām bīstamām autiņbiksītēm un to ražotājiem RAPEX jeb Eiropas Savienības valstu Ātrās informācijas apmaiņas sistēmā, kas būtu skaidrs signāls tālākai rīcībai. “Eiropas Savienībā nav nekāda kopēja vienota regulējuma, kādām būtu jābūt autiņbiksītēm, kas pieejamas ES tirgū. Šobrīd mēs varam vienkārši gaidīt, kas notiks tālāk, jo pati šī aģentūra ir devusi uzdevumu ražotājiem 15 dienu laikā novērst atklātās problēmas un tad mēs varam skatīties. Varbūt šis varētu būt sākotnējais punkts, … ka Eiropas Savienībā veidojas kopējs regulējums par autiņbiksīšu ķīmisko sastāvu un noteikumiem, lai tās varētu te pārdot,” LNT ziņām skaidro PTAC pārstāve Santa Zarāne PTAC pārstāve.
Francijas Nacionālā veselības aģentūra ir pārbaudījusi visu šajā valstī nopērkamo autiņbiksīšu paraugus un ar ziņojumu par tajā atklātajām vielām nāca klajā trešdien. Francijas amatpersonas nav minējušas nevienu konkrētu autiņbiksīšu zīmolu, vienlaikus gan uzsverot, ka tūlītējas briesmas mazuļiem gan nedraud. Līdz ar to Latvijas amatpersonas to pagaidām vērtē kā Francijas mēroga pētījumu, pamanāmas izmaiņas Eiropas, tostarp arī Latvijas autiņbiksīšu regulējumā varētu stāties spēkā vien tad, ja tās izvērtētu un izsludinātu Eiropas Komisija.
Tā tas ir
Dans