11. un arī 12. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), kura ilgstoši sekojusi līdzi sociālo partneru diskusijām par virsstundu apmaksas apmēru, atzīst, ka kompromisu atrast tomēr būšot grūti, lai gan ne neiespējami. "Vienā no pēdējām tikšanās reizēm dzirdēju izskanam kompromisa priekšlikumu, ka, piemēram, par pirmajām 20 virsstundām piemaksa varētu saglabāties 100% apmērā, par nākamajām - sarukt. Vai par to izdosies vienoties, man grūti pateikt." Deputāte atzīst, ka viņa pati atbalsta līdzšinējo kārtību - piemaksas 100% apmērā, jo virsstundas ir "ārkārtas gadījums".
Savukārt LDDK pārstāvis Andris Alksnis uzsver, ka Latvijā ir visaugstākās piemaksas par virsstundu darbu visā Eiropas Savienībā (ES), tas sadārdzina darbaspēka izmaksas, līdz ar to dārgākas kļūst arī saražotās preces un tas nozīmē zemāku to konkurētspēju. Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, kurš norāda, ka pašreizējais virsstundu apmaksas apmērs ir pārāk liels slogs mazajiem tirgotājiem. To nav problēmu izpildīt lielajām veikalu ķēdēm, kurās bieži ir arī ārvalstu kapitāls, taču pašmāju mazajiem tirgotājiem, īpaši laukos, tas esot teju nepaceļami, uzsver H. Danusēvičs.
To, ka tirdzniecības nozare ir viena no tām, kurās ir izplatīti darba samaksas kārtības pārkāpumi, apliecina arī Valsts darba inspekcija - šogad saņemti jau 2200 iesniegumus par darba tiesību pārkāpumiem. No tiem apmēram puse bijuši saistīti ar darba samaksas kārtības neievērošanu, apmēram 10% iesniegumu attiecās tieši uz virsstundu neuzskaitīšanu.
Visu žurnālistes Rūtas Kesneres rakstu Futbols ar virsstundu apmaksu turpinās lasiet pirmdienas, 10. novembra, laikrakstā Diena!