45,3% no viņiem jeb 268 bezdarbnieki ar invaliditāti darbā iekārtojušies pēc kāda aktīvā pasākuma pabeigšanas.
Martā reģistrēti 86 600 bezdarbnieku. LETA jau ziņoja, ka kopumā no visiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem 9,9% ir cilvēki ar invaliditāti.
56% no bezdarbniekiem ar invaliditāti ir vecumā virs 50 gadiem, bet 25% no viņiem bez darba ir ilgāk nekā trīs gadus. Nedaudz vairāk jeb 28% bez darba ir vienu līdz trīs gadus, bet 29% bez darba ir mazāk par sešiem mēnešiem. Teju pusei jeb 47% ir zems izglītības līmenis.
Savukārt 628 bezdarbniekiem ar invaliditāti pēdējā profesija bijusi palīgstrādnieks, 380 - apkopējs, 344 - mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, 22 - sētnieks, 114 - aprūpētājs, 108 - automobiļa vadītājs, bet 105 - pavārs.
Tāpat Eiropas Sociālā fonda projekta "Pasākumi noteiktām personu grupām" laikā no 2008.gada līdz 2015.gadam 448 darba devēji izveidojuši 702 darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti. Šajās darbavietās tika iesaistīti 849 bezdarbnieki ar invaliditāti.
Lielākā daļa jeb 65% no viņiem bijuši vecumā no 40 līdz 60 gadiem.
Tāpat īpaši bezdarbnieku ar invaliditāti veselības vajadzībām pielāgotas 537 darba vietas.
NVA arī konstatējusi problēmas darbā ar bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte. Pastāv darba devēju stereotipi par cilvēkiem ar invaliditāti, ierobežots brīvo darba vietu piedāvājums, kā arī pašiem bezdarbniekiem ar invaliditāti ir zema motivācija darboties un viņiem ir zems izglītības līmenis.
Jau ziņots, ka gandrīz puse jeb 42,5% no gados jauniem bezdarbniekiem ar invaliditāti ir ilgstošie bezdarbnieki, martā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē deputātiem stāstīja NVA direktora vietniece Sandra Šimkus.
Viņa skaidroja, ka Eiropas Savienībā par jaunieti tiek uzskatīts cilvēks vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Latvijā šā gada janvārī NVA reģistrēti 734 jaunieši ar invaliditāti. Jaunieši ar invaliditāti no kopējā bezdarbnieku skaita veido 0,9%, savukārt kopumā no visiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem 9,9% ir cilvēki ar invaliditāti.